Bukera balva, ko Jans Martels saņēma par šo romānu, protams, ir rādītājs, kurš liecina – šī ir augstvērtīga literatūra. Taču tiem, kas uzskata, ka "augstvērtīga" ir sinonīms "grūti lasāma", gribas pavēstīt – nē, šis pilnīgi noteikti nav tas gadījums. Gluži otrādi – Pī dzīve ir romāns, kuru iespējams izlasīt vienā elpas vilcienā, bet augstvērtīgas literatūras provi nodod vien tas, ka pēc izlasīšanas romāna varoņi vēl kādu laiku mājo lasītāja prātā.
Pisīns Molitors Patels (viņš arī Pī) ir puika, kurš nokļūst neapskaužamā situācijā: kopā ar vecākiem un brāli, kā arī daļu pašu zoodārza dzīvnieku kuģojot no Indijas uz Ameriku (gandrīz vai otrādi apvērsts Kolumba ceļojums!), viņš cieš kuģa avārijā. Pēc tās 227 dienas bez kartes un kompasa mazā laiviņā pa okeānu mētājas Pī, tīģeris, vārdā Ričards Pārkers, un iesākumā vēl daži dzīvnieki.
Ceļojums, par kura mērķi nu var uzskatīt jelkādas sauszemes sasniegšanu, ir ilgs, un tā laikā ar laiviņas pasažieriem notiek dažādas lietas. Biedējošas un jocīgas, bet vienmēr iespaidīgas – tas ir kā ceļojums pa savas apziņas (vai zemapziņas) bangaino okeānu, kurā mājo gan tīģeri, gan lidojošās zivis, gan vaļi un surikati, te atrodama pat dīvaina gaļēdāja sala. Ikviena minētā radība var būt gan būtne pati par sevi, gan simbols.
Romāna teksts ir daudzslāņains un bagātīgs, tas aizrauj un apbur. Beigās, kad Pī (un autors) piedāvā lasītājam izvēlēties starp divām dažādām piedzīvojuma versijām, nākas atzīt sev, ka laikam jāsāk grāmatu lasīt vēlreiz – no cita skatpunkta, vairāk iedziļinoties katra tēla darbībā, pievēršoties to rīcības dziļākajai jēgai un iespējamai simbolikai.
Krāšņai pasakai līdzīgais ceļojums, kurš balstīts skarbā realitātē, saglabā savu burvību, arī pārlasot romānu otro un trešo reizi.
No angļu valodas tulkojusi Maija Andersone.