Roberts Valzers (1878–1956) ir ievērojams modernisma autors, svarīga 20. gadsimta vācu un šveiciešu literatūras figūra. Savā daiļradē viņš šarmanti un oriģināli izmantojis šveiciešu vācu valodas elementus, kā arī jaucis kopā ļoti personīgus vērojumus ar metatekstiem, tostarp arī citu literāro darbu variācijām un apcerēm par tiem. Valzers kā postmodernisma priekšvēstnesis savienojis dažādus stilus, ielas valodu un ļoti augstu reģistru. Latviski viņa darbi līdz šim nav tulkoti. Valzers ietilpst plašākā Eiropas literāra mantojumā, ar ko tagad var iepazīties arī latviski lasošie lasītāji. Rakstniece un publiciste Sūzena Zontāga Valzeru nodēvējusi par trūkstošo posmu starp Kleistu un Kafku. Romānu no vācu valodas tulkojis Dens Dimiņš.
Rakstniece un publiciste Anna Glazova romāna Laupītājs pēcvārdā raksta: "Valzers ir nevis dziļuma, bet virspusējības meistars... Visa Valzera proza ir sarakstīta nevis no sākuma uz beigām, bet it kā pēc beigām: tieši tas bija prātā Valteram Benjaminam, kad viņš par Valzeru sacīja, ka visi viņa varoņi ir it kā izārstējušies un ka visi viņa teksti sākas tur, kur beidzas pasaka. Šo pašu īpatnību novērtēja arī Francs Kafka, uz kuru Valzers bija atstājis lielu iespaidu, daļēji ietekmējot."
Arkādijs Dragomoščenko (1946–2012) ir viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem krievu 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta sākuma dzejniekiem, kurš ievērību guvis ar to, ka dzejā un savdabīgā prozā savienojis krievu padomju neoficiālo intelektuālo tradīciju un Rietumu, jo īpaši amerikāņu, laikmetīgās literatūras strāvojumus. Dragomoščenko izvērsis verlibra iespējas krievu dzejā. Viņa izlase Elēģijas atklāj to latviešu valodā joprojām maz tulkoto krievu literatūras daļu, kas atrodas starp klasiku un aktīvajiem mūsdienu autoriem. No krievu valodas tulkojis Arvis Viguls; krājuma literārais redaktors – Andrejs Ļevkins.
Krājuma Elēģijas redaktors Andrejs Ļevkins grāmatas pēcvārdā raksta: "Arkādijs Dragomoščenko (arī ATD, Trofimovičs tēva vārdā) bija reta krievu kultūras perioda, XX gadsimta 80.–90. gadu, literāts. ATD pieskaita avangardistiem-novatoriem-modernistiem-utt., taču tā ir tikai banalitāte, kas apzīmē viņa rakstības netradicionālo raksturu. Ja raugāmies uz laiku un vietu, viņš ir piederīgs "otrajai kultūrai", Sanktpēterburgas vārdu vēl neatguvušās Ļeņingradas neatkarīgajam variantam."
Vienlaikus ar abu jaunizdoto grāmatu atklāšanu notiks arī pērnā gada nogalē izdotā Andra Kalnozola romāna Kalendārs mani sauc prezentācija, kas pandēmijas ierobežojumu dēļ nenotika grāmatas iznākšanas brīdī. Atvēršanas pasākumā piedalīsies Arvis Viguls, Dens Dimiņš, kā arī Andris Kalnozols un Henriks Eliass Zēgners.
Sērijā Orbītas bibliotēka tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim izdotie darbi: Arvja Vigula dzejoļu izlase Grāmata, Kirila Kobrina eseju izlase Vēsture. Work in Progress, Andra Kupriša stāstu krājums Berlīne, Kikōnes dzejas krājums Jūs kavējaties, Anda Surgunta dzejas krājums Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm, Semjona Haņina dzejas grāmata Ne tā, Elvīras Blomas dzejas krājums Izdzēstie attēli, Laura Veipa krājums Interesantās dienas, Andreja Seņ-Seņkova dzejas krājums Papīra krūtis, Viļa Kasima Lizergīnblūzs, Leonīda Dobičina romāns Enpils, Andra Kalnozola Kalendārs mani sauc. Grāmatu sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Sērijas dizaina autors: Tom Mrazauskas.
Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Pro Helvetia fonds.
Grāmatas nopērkamas grāmatnīcās Globuss, Jānis Roze, Bolderāja, Mr. Page, kā arī interneta platformā talka.lv.