Uldis Bērziņš, kurš dēvēts par latviešu poētikas reformētāju, ir vairāk nekā 20 izcilu dzejas un atdzejas grāmatu autors, un katra no tām ir kļuvusi par notikumu, būtiski bagātinot mūsu literatūras kopainu. Šīrudens Dzejas dienu galvenajā pasākumā 14. septembrī dzejnieks tiks godāts kā viens no latviešu dzejas “dzīvajiem klasiķiem”.
Vai jaunā krājuma nosaukums Idilles (sengrieķu valodā eidýllion – glezniņa) atbilstoši žanra nosacījumiem sola pastorāli rāmas, apskaidrotas dzīves ainas, “novēršanos no nemiera un rūpēm”? Nē – un tomēr jā: tā ir intensīva, gudra, vīrišķīga un nobriedusi dzeja, kurā realitātes eksistenciālo skarbumu atsver apskaužamais valodas vieglums, kāds kļūst iespējams, vienīgi sasniedzot meistarības virsotnes, polifoniskā spēle ar dzejas formu un ritmu, ar bagātīgajiem valodas un nozīmju slāņiem un intelektuālām alūzijām, kaisle būt un brīvība nodoties suverēniem, neierobežotiem ceļojumiem laikā un kultūrtelpā.
“Šis dzejoļu krājums izaudzis no dzejas gardēža kāres – nosmelt dzīves un dzejas situācijām virsū savilkušos krējuma kārtiņu. Iekšējais cilvēks, nevienai tavai fotogrāfijai atļauju neprasījis, izdomā nekautrēties par savu “ēdelību” – oh, paspēt vēl saēsties un sadzerties dzīvi līdz žegām! Bezatbildīga grāmatiņa, ka tik nesanāk jau pēdējā, ” par to sacījis pats Uldis Bērziņš.
Uldis Bērziņš (1944) dzimis Rīgā, studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, tjurku valodas Ļeņingradas Universitātes Austrumu fakultātē, papildinājis zināšanas Āzijas un Āfrikas valstu institūtā Maskavā (persiešu un turku valoda), Taškentas Valsts universitātē (uzbeku valoda), Reikjavīkas universitātē (islandiešu valoda) u. c. Mācījies starptautiskajā Bībeles tulkotāju seminārā Amsterdamas Brīvajā universitātē. Stažējies Lundas Universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos. Bijis turku valodas pasniedzējs LU Moderno valodu fakultātē.
Pirmos dzejoļus Uldis Bērziņš publicējis 1963. gadā, bet viņa pirmais dzejas krājums Piemineklis kazai iznācis tikai 1980. gadā. Tam sekoja Poētisms baltkrievs (1984), Laiks (1994, kopā ar Juri Kronbergu), Nenotikušie atentāti (1990), Nozagtie velosipēdi (1999), Maijs debešos (2002), Saruna ar Pastnieku (2009), Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā (2014).