Vārdnīca tapa Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā ietvaros, un tās veidošanā tika iesaistīti 24 pētnieki - filologi, folkloristi, valodnieki, ģeogrāfi, vēsturnieki un ekonomisti -, kā arī reģiona iedzīvotāji.
Vārdnīcas prezentācija Rīgā notiks 14. martā plkst. 12 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un plkst. 15 LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Projekta noteikumi paredz, ka izdevums nebūs nopērkams grāmatnīcās, taču radīs vietu izglītības iestādēs, bibliotēkās un citviet.
300 šķirkļos par galveno
Latgales lingvoteritoriālās vārdnīcas redaktore, Rēzeknes Augstskolas Dr. philol. Ilga Šuplinska stāsta Dienai, ka ideju vārdnīcai noskatījusi pirms dažiem gadiem Sanktpēterburgā, kur kādas grāmatnīcas plauktā pamanījusi izdevumu Lielā novadpētniecības vārdnīca (Boļšoj stranovedčeskij slovarj). "Vārdnīca bija domāta galvenokārt tiem, kas apgūst valodu, un, lai atvieglotu valodas mācīšanos, bija doti kultūras koncepti," stāsta Ilga Šuplinska. "Man šī ideja patika, taču ne valodas apguves jautājumā, bet tāpēc, ka ar vārdnīcas starpniecību var pasniegt ļoti sarežģītas un aizmirstas lietas populārzinātniskā veidā, kas mūsu gadījumā ļautu iepazīt reģionu un saprast, kas ir latgaliskais."
Vārdnīca lielā apjoma dēļ - 300 šķirkļi - izdota divos sējumos. Pirmais ir latviešu un krievu valodā, otrs - latgaliešu un angļu valodā. Latgaliešu un latviešu valodā šķirkļi lasāmi pilnā apjomā, bet svešvalodās - īsinātā variantā. Lai noskaidrotu, kuras kultūras zīmes, koncepti vārdnīcā publicējami, Latgales iedzīvotāji, kuri pārzina latgaliešu valodu, tika aicināti atzīmēt anketās to, kas viņiem asociējas ar Latgali, kā arī papildināt anketu. Izdevumā pētnieki iekļāvuši arī tās zīmes, konceptus, kas ir mazāk zināmi vai aizmirsti, taču svarīgi latgaliskās identitātes sakārtošanā.
Valoda, maize, šmakovka
Vārdnīcā apkopotā informācija ir piesātināta ar atsaucēm uz latgaliski publicētu literatūru par Latgali. "Katrs koncepts vārdnīcā tiek skatīts vismaz no trim aspektiem: no mītiskā vai folkloriskā, kultūrslāņa, sadzīves vai ekonomiskā un, protams, arī valodnieciskā slāņa," skaidro I. Šuplinska. Piemēram, vārdam "palāda" (pūce - latgaliski) reģionā ir vairākas stabilas, atšķirīgas nozīmes: pirmkārt, pūcessakta, kas ir seno latgaļu atšķirības zīme, otrkārt, tas saistīts ar cilvēku iedalījumu pēc viņu attieksmes pret miegu, treškārt, Palādas ir Baltinavas dramatiskā kolektīva (vada Danskovīte) nosaukums.
Vārdnīcā vienkopus plašā spektrā kārtojas dažādas reģionu raksturojošas zīmes, koncepti latgaliešu valodā: izcilas ģeogrāfiskās vietas kā Ežezers, Lielais Mīlestības kalns, Saules kalns, personības - Francis Kemps, Francis Trasuns, Antons Kūkojs, Jānis Streičs -, visas Latgalē dzīvojošās tautības, reālijas, kas būtiskas ikdienā - latgaliešu valoda, kapusvētki, maize, pankūkas, keramika, alus, šmakovka, uzņēmums Preiļu siers u. c. I. Šuplinska: "Daži ir neapmierināti, ka līdzās tādiem stereotipiem par Latgali kā keramika, bazneickungs, Krysta ceļš, bazneica parādās arī dzāruojs un grauļa (dzērājs; mēsls - L. K.). Viņi jautā: vai tad tiešām tā bija jāraksta? Jā, bija jāraksta, jo, pirmkārt, tas nebija pētnieku vienpersonisks lēmums, otrkārt, nevar noliegt, ka dzērāja tipāžs līdzās baznīckungam, muzikantam ir viens no vitālākajiem personāžiem, kas Latgalē ir bijis no laika gala. Daudzi var nezināt, kas ir grauļa, taču teiciens "grauļa mauļa" vai atdzīvinātais dabiskā tūrisma elements, ka iekāpšana grauļā maksā tik un tik latu, noteikti padara šo reģionu vitālu un savdabīgu."