Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

KDi lasi: Frāzes atbrīvotājs

Ja cilvēks pats neredz mērķi dzīvot, nekāda ideāla valsts viņu uz to neievirzīs – ir pārliecināts mākslas zinātnieks un Rundāles pils direktors Imants Lancmanis

Dārgie draugi, kad es domāju par Rundāles pili un žilbinošo darbu, kas izdarīts pēdējos četrdesmit gados, man bieži nāk prātā šī frāze, ar kuru ļoti precīzi izteicies rakstnieks Andrē Malro, es citēju: "Le musée est un des lieux qui donnent la plus haute idée de l’homme."/"Muzejs ir viena no tām vietām, kas sniedz visaugstāko ideju par cilvēku." Tāpēc man ir īpašs prieks šovakar pagodināt cilvēku, kas ir stingrs savā pārliecībā, erudīts un garā brīvs, nenogurstošs kultūras dzīvīguma un savas zemes mantojuma glabātājs, liels Francijas draugs un, galvenais, dedzīgs humānists. Tā Francijas vēstniecībā Rīgā 29. oktobrī, pasniedzot mākslas zinātniekam un Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim Ordeni mākslā un literatūrā, teica Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti.

Šis ir trešais I. Lancmanim piešķirtais Francijas ordenis. 2003. gadā viņš saņēma Nopelnu ordeni, un 2007. gadā Francijas valdība viņam piešķīra Goda leģiona ordeni. Ordenis mākslā un literatūrā ir Francijas goda apbalvojums, ko 1957. gadā iedibināja Kultūras ministrija. Ar šo ordeni apbalvo personas, kuru radošie darbi snieguši īpašu devumu mākslas un literatūras jomā un kuras ir veicinājušas mākslas un literatūras prestižu Francijā un pasaulē.

Ko jūs pats izceltu un par ko palepotos savā ilgajā franču kultūras popularizēšanā?

Tā iznācis, ka šie trīs franču ordeņi kaut kādā mērā atspoguļo to vietu, ko Francija ir ieņēmusi manā dzīvē jau kopš bērnības. Vienkārši tāpēc, ka Francija bija tā teritorija, zeme, kultūra un tēlu sistēma, kas bija visatšķirīgākā no tās, kas bija ap mums. Francija man bija pretpols. Tā bija pasaule, kurā es dzīvoju un kura man ļāva samērā viegli pārvarēt padomju laiku, jo iemācījos izkāpt no tā ārā un dzīvot tajā pasaulē, kādu es gribēju iztēloties. Pirmā svešvaloda, kas bija Rozentāla skolā jau no 1952. gada, bija franču valoda. Pēc tam arī Mākslas akadēmijā svešvaloda bija franču valoda. Franču valoda vienkārši skanēja manā galvā. Es atceros – ap 1954. gadu rakstīju dienasgrāmatu franču valodā. Esmu slinks rakstītājs. Dienasgrāmatu iesāku un pametu. 

Undīnes Adamaites interviju ar Imantu Lancmani lasi 14. novembra KDi!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja