Balvas pasniegšanas ceremonijā Valsts prezidents atzīmēja, ka Valstiskuma balvu ik gadu pasniedz cilvēkam, kurš ap sevi spējis pulcināt un noturēt cilvēkus, kas gatavi iet uz mērķi, kas sākotnēji var šķist mazliet nereāls, pat fantastisks.
"Šī gada Valstiskuma balvas saņēmējs ir izņēmums. Jo viņš ap sevi ir spējis pulcēt cilvēkus nevis mazliet neprātīga, bet, patiesību sakot, tajā brīdī daudziem šķita - absolūti nereāla mērķa vārdā," pauda prezidents.
Viņš norādīja, ka Lancmanis vienmēr ir spējis saskatīt mērogu un arī to, kas ir aiz horizonta.
"Viņš ir spējis saredzēt kontekstus. Viņš ir spējis saskatīt bieži vien mūsu pašu mājās līdz galam nenovērtētus kultūras mantojuma dārgumus. Eiropas un pasaules mēroga kultūras mantojuma pērles. (..) Viņa dzīves un profesionālā kaislība, un, uzdrošinos teikt, arī nolemtība savā ziņā, ir saistīta ar divu šo Latvijas dārgumu, divu mūsu valstij nozīmīgu celtņu - Rundāles un Rīgas pils likteni," uzsvēra Rinkēvičs.
Valsts prezidents klāstīja, ka Lancmanis nozīmīgu darbu un pūles veltījis Rīgas pils atjaunošanai. Viņš akcentēja, ka katra Rīgas pils telpa, katra Rīgas pilī redzamā glezna un interjera priekšmets nav nejaušība, bet tā ir Lancmaņa prasmīgi vadīta un iekārtota likumsakarība.
Rinkēvičs pieminēja, ka divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu sākumā Lancmanis praktiski sabrukušajā Rundāles pilī ieraudzīja to, kas Rundāles pils patiesi ir - grezns un mājīgs Eiropas līmeņa arhitektūras piemineklis, kuru apbrīno viesi no tuvām un tālām zemēm.
Valsts prezidents norādīja, ka Valstiskuma balva ir arī balva visiem cilvēkiem, kas bijuši klāt īstajā brīdī, īstajā vietā Rundālē un nav gājuši prom tad, kad kļuvis grūtāk. Viņš akcentēja, ka Lancmanim tās nav tikai pilis Rīgā un Rundālē, tā ir arī dziļa erudīcija mākslas un heraldikas jomā, gleznotāja talants un domātāja dziļums.