"Manā repertuārā jau ir pilnīgi visi Džordža Gēršvina skaņdarbi gan klavierēm solo, gan ar orķestri. Viņa mūzika mani ārkārtīgi aizrauj un patīk. Tas ir izcili talantīgs un spožs džeza un akadēmiskās mūzikas apvienojums, daudzsološs mirklis visā mūzikas vēstures attīstībā," saka pianists Vestards Šimkus, kurš Gunta Kuzmas diriģētajā Liepājas simfoniskā orķestra koncertā koncertdārzā Pūt, vējiņi! 5. augustā atskaņos amerikāņu komponista klavierkoncertu.
Pandēmijas laikā Vestardam Šimkum uzstāšanās bija liegta un mākslinieka vārds publiskajā telpā skanēja saistībā ar atteikšanos vakcinēties. Priecājoties, ka tagad ierobežojumi ir atcelti, pianists šovasar uzstājies gan Rīgas mūzikas festivālā, gan multimediālajā šovā Gadalaiki Liepājas Lielajā dzintarā.
Tikko solokoncertā 28. jūlijā Biaricas starptautiskajā klavierfestivālā Francijā Vestards Šimkus pirmatskaņojis arī tam paša radītu jaundarbu Miera saviļņots. Cēsīs 30. jūlijā improvizējis kopā ar ansambli Endless Roar (kopā ierakstīta arī šovasar Jersika Records izdotā vinila skaņuplate). Kā īpašu radošo piedzīvojumu pianists izceļ uzstāšanos dejotājas Vijas Vētras simtgades ieskaņas koncertā. Kopā ar Valsts akadēmisko kori viņš muzicēs Garīgās mūzikas festivāla jaundarbu koncertā 18. augustā Rīgas Domā, savukārt ar sievu, soprānu Elīnu Šimku, gatavo romantiskas latviešu mūzikas koncertu 4. septembrī kultūrvietā Ārpus laika.
Koncertu daudzums ir tiešām iespaidīgs!
Daudz vai maz koncertu – tas ir relatīvs jēdziens. Man ir prieks, ka atkal drīkstu uzstāties, un es to daru, kad vien mani vēlas dzirdēt. Par spīti visam, ko pārpārēm paguvu izbaudīt pēdējā gadā, esmu sajutis arī milzīgu sabiedrības un lielas klausītāju daļas atbalstu. Koncertos jau esmu ievērojis sejas, no kurām staro ļoti atbalstošs skatiens. Es to ļoti novērtēju. Gribu pateikt paldies katram klausītājam, kurš nav no manis novērsies vai ir pat pievērsies tam, ko daru. To esmu sajutis un par to esmu Dievam pateicīgs.
Mūsu ģimenē nesen ienācis otrais bērniņš. Kļuvuši par vecākiem, esam iemācījušies novērtēt laiku – gan to, kuru pavadām kopā ar bērniem, gan to, kuru veltām mūzikai. Iemācoties novērtēt laiku, kas mums ir dots, mēs to pavadām pēc iespējas pilnvērtīgāk un lietderīgāk. Un kas gan var būt pilnvērtīgāk kā būt kopā ar saviem bērniem? Man tas ir milzīgs prieka un laimes avots. Man ļoti patīk dzīvot klusu, mierīgu un nomaļu dzīvi mūsu lauku mājās kopā ar ģimeni. Nesen nosvinējām mūsu kāzu desmit gadu jubileju, un bērniņi piepilda mūsu laulību ar vislielāko jēgu. Lilija vēl ir velšanās un rāpošanas stadijā (viņai ir astoņi mēneši), Bernardam ir četri gadi. Esam krietni sazaļojuši, baudām viens otra klātbūtni un mīlestību, ko varam viens otram sniegt, jo tas tikai vairo mīlestību mums visapkārt. Un kas gan ir visu nelaimju cēlonis šajā pasaulē, ja ne mīlestības trūkums?
Pie kādiem secinājumiem nonāci skarbajā pandēmijas laikā?
Visskumjākais ir tas, ka sabiedrība nemitīgi tika un vēl aizvien tiek turēta bailēs. Savukārt ar bailēs esošiem cilvēkiem ir daudz vieglāk manipulēt kādai šaurai sabiedrības daļai vēlamā virzienā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!