Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs: Mēs esam pelnījuši visu to, kas mums ir, un visu, ko mums ir izdevies saglabāt

pelnījuši mēs vēl neko neesam ! kad sāksim pelnīt, tad varēs lietot šādus vārdus

"..Sabiedrībā nav iekšējas nepieciešamības pēc kultūras vides. Es domāju, ka tam ir sakars ar nācijas galvas nociršanu, kas ir 40. gadu katastrofu rezultāts." ================================================================== Papētīt vajag, vēsturniek' Mīntaur! Vismaz uzskaitīt korus, deju pulciņus, dzejniekus, rakstniekus, grāmatu tirāžas, kinofilmas utt.utml., tad nāksies piekrist: "...– tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos – deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. Jūs ironizējat par nostalģiju pēc tiem laikiem. Taču akli ir tie, kas neredz, ka slavenais dzelzs priekškars lielā mērā pasargāja mūsu apziņu no tās kloākas, kas tagad dāsni gāžas pār mums no rietumiem un cunamiskā vienaldzībā noposta visas tās aizsargbarjeras, ko mūsu tauta gadu tūkstošos ir uzcēlusi, lai pasargātu savus cilvēkus un sevi saglabātu." Imants Kalniņš: Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši? NRA, 18.01.2013.

noteikti grāmatu izlasīšu un ja būs bagāts faktu materiāls - nopirkšu Starp citu, Tumana grāmatu par grieķu varoņiem nopirku - bet tik bieza - baidos, ka atvēršu - nespēšu aizvērt - taupu rudenim Domuzīmes nav ideāls, pavisam noteikti nē, bet tieši vēsturnieku raksti man tur patīk lasīt. Un tas, ka šodienas latviešu literatūrā kaut kā dīvaini ir salikušies kopā fakti, ka nozarē pilnās burās iet daži flagmaņkuģi, bet viss cits ir iznīcināts un visi citi ir marginalizēti ... nu es teiktu , ka tā ir visu literātu un arī visu lasītāju atbildība. Tikko Pastaigā ir intervija ar kultministri Melbārdi - viņa kārtējo reizi slavē Repšes sēriju Mēs 20.gadsimts, bet noklusē , ka literatūras nozare tajā klasiskajā izpratnēt - kritika, rakstītāji, lasītaji - literatūrzinātne, žurnāli, avīzes , konferences, diskusijas - būtībā ir iznīcināti - nav. Man uz galda ir 1976.gadā izdota Raiņa gadagrāmata, 1990.gada Raiņa un Aspazijas gadagrāmata - 2015.gadā flagmaņkuģi sērfoja pa pasauli apkārt piecas reizes, bet Rainim un Aspazijai par brošūriņas netika .... Tādi patrioti esam - jādomā taču, ka atkal Putins vainīgs, kurš gan cits ....

Literāti,precīzāk -dažas literātes,visas latviešu literatūras vārdā ir izcīnījušas sev naudu,kura ar LLC starpniecību ir izmantota ta,ka nav joprojām zināms,kur palikuši nepilni 100 000eur. Nozares žurnāli ir slēgti un literatūrā valda vien ciešanas un upurēšana.

Koncertzāles u.c. trūkumiem tagad var pievienot arī to, ka latviešiem nav arī sava literatūras žurnāla. Ir tikai tāds visai briesmīgs izdevums, kā Ir-domuzīme, kurā zemas kvalitātes literatūra, vecu darbu parpublicējumi tiek spiesti kopā ar bezjēdzīgām vēstures apcerēm un politiski angažētām esejām un diskusijām. Rezultāts ir nebaudāms un pretīgs. Latvija ir nožēlojama valsts un latvieši ir nožēlojama tauta, ja tiem nav sava literatūras žurnāla. Ko vērta ir tāda valoda? Ko vērta ir tāda valsts? Kāda ir valodas pastāvēšanas jēga, ja tajā netop saturs? Nožēlojami ir arī tas, ka intervējamais pats piedalās Ir-domuzīmes balagānā. Ļoti ceru, ka Latviju Teksti kādreiz atjaunosies (varbūt pat ikmēneša Karogs varētu augšāmcelties! Bet tas gan laikam latviešiem būt par daudz, kaut kas tāds bija iespējams tikai labākos laikos).