Kinoteātra Splendid Palace vasaras terasē un Mazajā zālē tiek demonstrēta vācu režisora Kristiana Pecolda romantiskā drāma Undīne (Vācija, Francija, 2020). Vienu no savām labākajām lomām filmā ir nospēlējusi vācu aktrise Paula Bēre, kuru pasaulei atklāja franču meistars Fransuā Ozons elegantajā melnbaltajā retrodrāmā Francs (2016; par šo lomu Venēcijas kinofestivālā viņai tika piešķirta Marčello Mastrojāni vārdā nosauktā balva, ko pasniedz labākajiem daudzsološajiem māksliniekiem). Pērn februārī par Undīnes lomu Paula Bēre saņēma Berlīnes kinofestivāla Sudraba lāci kā labākā aktrise, savukārt gada beigās viņa tika kronēta par labāko aktrisi Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā.
Par Undīnes lomu Paula Bēre tika atzīta par Eiropas labāko aktrisi 2020. gada decembrī tiešsaistē notikušajā Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Foto – Eiropas Kinoakadēmija, Getty Images
Režisors Kristians Pecolds ir viens no tā sauktās Berlīnes skolas līderiem, kurš spilgti sevi pieteica kino Vācijas atkalapvienošanās periodā. Urbāno leģendu Undīne caurstrāvo laikmeta neirozes, mistika un sapņi. Sena mīta iedvesmoti notikumi tiek izspēlēti mūsdienu Berlīnē un tās apkārtnē. Varoņi, kurus atveido Paula Bēre un Francs Rogovskis (viņi tēloja arī iepriekšējā Kristiana Pecolda filmā Tranzīts), iegremdējas jūtu dzīlēs – un ne tikai pārnestā nozīmē.
Galveno lomu filmā Undīne Paula Bēre atveido virtuozi – savā spēlē viņa kombinē noslēpumainību un atsvešinātību. Publicitātes foto
Ekspresintervijā KDi divdesmit sešus gadus vecā Paula Bēre stāsta par savu pieeju lomām.
Pēdējo reizi mēs ar jums sarunājāmies pirms četriem gadiem, kad uz ekrāna iznāca Fransuā Ozona Francs. Kas šajos gados ir mainījies jūsu dzīvē?
Francs man nodrošināja lielu uzmanību, taču man ir grūti spriest, kas kopš tā laika ir mainījies. Dažas pārmaiņas notiek tik lēni, ka mēs tās nemaz nepamanām.
Undīne ir jūsu otrais kopdarbs ar Kristianu Pecoldu. Pastāstiet, lūdzu, par viņa radošo metodi! Ar ko viņš atšķiras no citiem režisoriem?
Kristianam Pecoldam ir īpašs mēģinājumu un filmēšanas veids. Katra diena sākas ar mēģinājumu, kurā ir klāt Kristians, viņa asistents un aktieri, kuriem mugurā ir kostīmi. Mēģinājums turpinās tik ilgi, cik nepieciešams. Kad mums tiek uzlikts grims, komanda sagatavo filmēšanas laukumu. Parasti Kristians no katra skatpunkta uzņem tikai vienu dublu. Tā kā mēs daudz mēģinām, filmēšanas process notiek ātri un darba diena beidzas agrā vakarā. Pirms sāku strādāt ar Kristianu, neko tādu nebiju pieredzējusi. Viņa metode palīdz radīt mierīgu gaisotni uzņemšanas laukumā, un process norit efektīvi.
Kristians allaž domā par kino kā par kolektīvu darbu. Ar daudziem savas komandas biedriem un aktieriem viņš strādā jau ilgus gadus. Cilvēki pazīst cits citu, atmosfēra ir labvēlīga, un tas atvieglo uzticēšanos – aktieris filmējoties var justies atbrīvots.
Kādas jūsu šķautnes ir atklājusi Undīnes loma? Varbūt atbrīvošanās, ko pieminējāt, jums ļāva parādīt kaut ko tādu, ko neesat atļāvusies citās filmās?
Undīne ir pirmais tēls, kas man sniedza iespēju tik brīvi ļauties fantāzijai. Lai padarītu raksturu bagātīgāku, es iedvesmojos no mītiem un pasakām par ūdensmeitām. Agrāk man nebija šādu iespēju, jo citas varones, kuras esmu spēlējusi, dzīvo reālistiskā pasaulē. Man patīk vide, kurā valda pārdabiski spēki.
Ko jūs parasti gaidāt no režisora, ar kuru strādājat?
Īstenībā es neko negaidu. Pirmām kārtām ir nepieciešama saikne ar režisoru, un tas var izpausties dažādi. Ar režisoru var forši sarunāties, ar režisoru var kļūt par labiem draugiem. Citreiz nav ne jausmas, par ko ar viņu runāt, taču tāpat rodas sapratne par darbu, ko darām kopā. Man tik daudz ko ir iemācījis katrs projekts, katra tikšanās, katra filmēšanas diena. Vislielāko dāvanu var saņemt, ja nav nekādu gaidu.
Kā režisors var panākt, lai aktieris viņa vadībā atļautos spert soli nezināmajā un pārspētu pats savus priekšstatus par to, uz ko ir spējīgs?
Galvenais ir uzticēšanās un atbalsts. Ja aktieris jūtas droši un zina, ka tiek pasargāts, viņš ir gatavs uzņemties lielāku risku. Režisora idejas, kuras var iedarbināt aktiera iztēli, arī ir labs atspēriens.
Vai jums ir aktierspēles ideāli un paraugi, kuriem sekojat? Kurus aktierus uzskatāt par saviem varoņiem?
Man nav varoņu. Protams, ir aktieri un aktrises, kuras es apbrīnoju. Es skatos daudz filmu un bieži jūtos pārņemta. Pārliecinošāko iespaidu atstāj mākslinieki, kuru sniegumā var just, ka darbs viņiem sagādā baudu, ka procesā ir gājis jautri, un tas nenozīmē, ka uz ekrāna viņi joko vai smieklīgi uzvedas. Kamera redz visu, un skatītājs vienmēr jūt aktiera snieguma intensitāti.