Teātra namā Jūras vārti eksponētās Ditas Lūses gleznas veidos sava veida stāstu par gaismu kā tēlu, kas izgaismo dažādas lietas, par kurām vērts aizdomāties šajā tumšajā rudens laikā. «Gaisma vizuālajā mākslā vienmēr ir svarīga, taču mani interesē gleznot gaismu kā objektu un laiku kā tagadni, kurā saplūst atmiņas par pagātni un šobrīd redzamais. Mirklīgā rentgena staru prizma dod iespēju apturēt mirkli, atsegt neredzamo, ļoti personisko nospiedumu. Gaismas uzplaiksnījumā kauli pārvēršas par nosacītu ornamentu, par musturu. Dzīvo radību kaulu ornamenti, kurus gleznoju, filozofiski atgādina arī par mirstīgumu, par dzīvi, par atvēlēto laiku. Laiks, tikai pagātnes formā, ir klātesošs arī flīžu rakstos, marmora grīdu musturos un ažūros metālkalumos. Man gribētos manos darbos radīt ilūziju, ka laiks darbojas kā vēl viena jeb ceturtā dimensija, un ļaut atraisīties skatītāja iztēlei. Un mākslas darbs, ja man tas izdodas, satver skatītāju un uz brīdi ļauj būt ārpus laika. Lakoniskā krāsu palete ļauj attīrīt vēstījumu no liekā un kāpināt emocionālo piesātinājumu. Rentgena staru izgaismoto brīnumu mēs varam redzēt tikai pateicoties melnajam fonam, kurš izceļ skaistos, no pelēka līdz spoži baltam ornamentālos rakstus. Melnais bez baltā, gaišā ir dziļums, klusums, tumsa. Lai iegūtu harmoniju, melnais jāpaceļ citos augstumos, atmodinot gaismu,» tā stāsta autore.
Galerijā melnbalto fotogrāfiju meistars, arhitekts Jānis Bartaševics piedāvā savu redzējumu par slaveno Luisa Kerola varoni Alisi Aizpogulijā, iekļaujot to mūsdienu ainavā. Izstādē Alise Aizspogulijā būs arī citi stāsta tēli un dažādas noskaņas. Darbos tiek meklēta robeža, starp reālo un nereālo, materiālo un nemateriālo, kas liek skatītājam paskatīties ārpus ierāmētā kadra, redzēt ikdienā nesaskatāmo. Jāpiezīmē, ka bildes nav fotošopa montāža, bet autors fotografējot izmanto stiklu, lai ar atspīdumu aprisēm realizētu radošo ieceri.