Gleznās iemūžināti sieviešu tēli no latviešu un ķīniešu teikām un leģendām, priežu šalkoņa un sāļā jūras vēja elpa, dzintara sapņi un atmiņu pieskārieni, delikāti kaligrāfiski čuksti. Iedvesmu mākslas darbiem autore guvusi ceļojot gan pa Latviju, gan pa Ķīnu, izlasīto grāmatu lappusēs un dabā skatītos krāšņos dārzos, sarunās ar cilvēkiem vai, gluži pretēji, – auglīgā pārdomu klusumā. Arī Dauderu nams un tā dārzs suģestējis mākslinieci.
Apmeklētājus izstādē rosina uzkavēties pie katras gleznas, lai uztvertu tajās līniju ritmu, izlasītu poētiskos mākslas darbu aprakstus, spētu savienoties ar klusuma mirkļiem, kas paslēpti zem vārdiem – māksliniece uzsver, ka dažkārt tikai vizuālā matērija spēj radīt līdzpārdzīvojumu otrā cilvēkā.