Vērienīgā kara drāma Dvēseļu putenis uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu Rīgas sargi bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju. Tāpat filmas Dvēseļu putenis skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu Homo novus (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu Bille ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu Paradīze ’89 (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas – Aigara Graubas filmu Nameja gredzens (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu Kriminālās ekselences fonds (81 526 skatītāji).
Jāpiebilst, ka filma "Dvēseļu putenis" pārspējusi ne tikai pašmāju filmu kino skatījumu rekordus, bet arī kļuvusi par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot tādus populārākos ārzemju kino kases grāvējus kā “Titāniks” un “Avatars”, ko 51 nedēļas laikā bija noskatījušies 200 190 cilvēku.
Atgādinām, ka filma Dvēseļu putenis joprojām skatāma Latvijas kinoteātros. Turklāt skolēnu grupām pieejami arī īpašie filmas seansi. Lai pieteiktu īpašo filmas seansu un saņemtu atlaidi kino apmeklējumam, skolotājam jau iepriekš jāpiesaka klases apmeklējums izvēlētajā kinoteātrī. Sīkāka informācija par kinoteātriem un to kontaktiem atrodama interneta vietnē www.dveseluputenis.lv/lv/filmas-seansi. Tāpat skolēnu grupas var izmantot arī programmas Latvijas skolas soma sniegtās iespējas, filmas seansu apmeklējot par valsts finansējumu.
Filma Dvēseļu putenis skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.
Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu Dvēseļu putenis kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī novadu kultūras un tautas namos demonstrēs visu novembri un decembri. Plašāk par seansiem – dveseluputenis.lv.
Filmu Dvēseļu putenis veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās Emmy balvas laureāte Lolita Ritmanis, Casting Bridge aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija Kultfilma un citi.
jautājums
P