Šī ir pirmā latviešu filma, kas gandrīz pilnībā nofilmēta ārpus Latvijas. Strādājot pilnīgi svešā un eksotiskā vietā, nācās sastapties gan ar izaicinājumiem, gan arī ar dažādiem kurioziem - filmas veidotāji aicina iepazīties ar interesantiem faktiem no filmēšanas aizkulisēm.
Filmas komanda un aktieri – Māris Olte, Inga Alsiņa-Lasmane, Rebeka Šuksta un Elizabete Liepa, turpat divus mēnešus pavadīja otrā pasaules malā – Indonēzijā, kopā ar vietējiem aktieriem un filmēšanas palīgiem strādājot pie Ziemassvētki džungļos veidošanas. Vislabāk par interesantiem aizkadra notikumiem var pastāstīt filmas izpildproducents, kurš organizē filmēšanas procesu un atbild par visu un visiem - lai katrs zinātu, kas jādara, lai būtu ko ēst, lai būtu kameras, skaņa un gaismas, lai ir kur dzīvot un var tikt mājās.
Ziemassvētki džungļos izpildproducents ir Dominiks Jarmakovičs, kuram filmas tapšanas laikā bija vien 23 gadi: "Šī ir mana pirmā lielā pieredze tāda mēroga projektā, visīstākās ugunskristības," - stāsta Dominiks. "Kādu vakaru, pēc filmēšanas un gatavošanās nākamajai dienai, biju tik pārguris, ka pat nemanīju, kā aizmigu savā viesnīcas istabā, sēdus gultā. Kad 7.30 uztrūkos no miega, attapos ar telefonu rokā un konstatēju, ka modinātāju esmu uzlicis telefona kalkulatorā - aplikācijas ekrānā bija cerīgi ierakstīts 7.45. Taču nekas nebija nokavēts."
Filmas sagatavošanas posmā, meklējot filmēšanas lokācijas, skaidrojām vietējiem palīgiem, ka meklējam vietu, kur ir palmas. Vietējie skumji šūpoja galvas un teica, ka tad jābrauc uz citu salu un tas būs ļoti, ļoti dārgi. Tas bija visai mulsinoši, jo šī saruna notika pie viesnīcas baseina, kuram visapkārt auga palmas - vismaz mums, eiropiešiem, tā šķita. Taču, kad neizpratnē uz to norādījām, vietējie steidza izlabot - nē, tās nav palmas. Tas, lūk, ir banānkoks, un šis, lūk, ir kokosriekstu koks. Izrādījās, ka mūsu priekšstati par palmām ir ārkārtīgi vienkāršoti.
Filmēšanas scenārijā nebija precizēts, cik būs dajaku cilts iedzīvotāji džungļu ciemata epizodē. Izrunājot filmēšanas plānu, vienojāmies, ka vajadzīgs arī vīrs ar čūsku. Ierodoties uz filmēšanas laukuma nezināju, ka tas, ko sagādās vietējie palīgi, būs pitons! Kad pirmo reizi ieraudzīju to guļam bungalo ēnā, nodomāju, ka tas ir savvaļas pitons, kas ieradies apēst skaņu režisoru Žeņu, kas bija nobāzējies blakus.
Filmā redzam ap 3 metrus garu čūsku, kas svēra ap 15 kilogramiem. Kā stāstīja tās saimnieks - viegli uzturams mājdzīvnieks, ēd vienu vistu nedēļā, ko norij vienā piegājienā un tad nedēļu pamazām gremo. Šādai pieradinātai čūskai, kas no mazotnes augusi ar cilvēkiem, nav žņaugšanas refleksa. Tā miera stāvoklī elpo ļoti lēnām, dažas reizes minūtē, un biju pārsteigts, cik tās āda ir silta, nevis auksta un mikla.
Filmas sākumā zelta raktuvju īpašniekam kā dāvanu pasniedz skaisto un eksotisko degunragputnu, kuru vēlāk, izmantojot viesību burzmu, Paula ar draugu palaiž brīvībā. Šis arī dzīvē ir rets un stingri aizsargājams putns, kā rezultātā, kad tas atbilstošā būrī bija jāved uz filmēšanas laukumu, tā izrādījās nopietna problēma. Bija paredzēts to vest ar taksometru, taču vairāki vadītāji, ieraudzījuši savu eksotisko pasažieri, kategoriski atteicās to pārvadāt, zinot, ka tas ir īpaši aizsargājams putns. Ne ar kādām parakstītām un apzīmogotām atļaujām nevarēja viņus pārliecināt, nācās speciāli sūtīt pakaļ filmēšanas auto.
Pie mums pierasts, ka darbā strādā, bet izgulēties iet mājās. Taču daudzās fotogrāfijās no mūsu filmēšanas cilvēki guļ visdīvainākajos veidos un neiedomājamās vietās. Tas tādēļ, ka pa dienu ir ļoti karsts, pat līdz +35 grādiem, un nav iespējams strādāt. Rezultātā filmēšanas sākās ļoti agri - reizēm bija jāceļas pat četros no rīta. Tā nu uz dienas vidu visdīvainākajās vietās varēja atrast cilvēkus, kas karstumā un pagurumā iekārtojušies nosnausties - uz atvēsinošas betona grīdas vai krēslā, ar slotaskātu atstutējot galvu spilvenā.
Katrā sevi cienošā indonēziešu filmā ir kāda paliela tāmes pozīcija - vīrs, kas runā ar gariem un kontrolē lietu, lai nelīst, kad nevajag. Tāda kā sava veida apdrošināšana pret izbojātu filmēšanas dienu un ar to saistītiem izdevumiem. Mums bija Bambangs, kurš, saskaņā ar viņa teikto, uztur ciešas attiecības ar 13 svētā vulkāna Merapi gariem. Gods kam gods - tiešām nelija, kad nevajag. Un sarunā ar Māri Olti Bambangs mums izstāstīja virkni interesantu lietu par garu dzīvi.
Vairāk interesantu faktu - šeit.
Filmas treileris: https://www.youtube.com/watch?v=HWgiNnw5z30