Šīs traģikomēdijas darbība risinās 1979. gadā, piedāvājot intriģējoši dramatisku un pat neticamu, bet reālajā dzīvē notikušu stāstu – psihoneiroloģiskās slimnīcas pacienti organizē nelegālu pagrīdes biznesu, džinsu ražotni, kuru drošības iestādes ilgi un nesekmīgi cenšas atklāt un likvidēt. Galvenajā lomā – Kārlis Arnolds Avots, kura veikums ir izcelts starp labākajiem aktierdarbiem (par balvu kategorijā Labākais aktieris galvenajā lomā sacentīsies arī Andris Keišs, Jānis Jarāns, Kaspars Dumburs un Lauris Dzelzītis).
Pavisam drīz
Deviņas nominācijas ir ieguvusi režisores Lienes Lindes uzņemtā spēlfilma Melnais samts. Šīs dramēdijas uzmanības centrā ir filmu režisore, kas dzīvo tipisku mūsdienu radošā trīsdesmitgadnieka dzīvi: strādā darbavietā, kurā nespēj sevi realizēt, uzņemas darbus, kuru termiņus mūždien nokavē, uztur romantiskas attiecības, kurās negūst emocionālu piepildījumu, depresiju ārstē ar apreibināšanos un turpina draugiem apgalvot, ka jau pavisam "drīz" viņa sāks strādāt pie savas jaunās filmas scenārija. Galvenajā lomā – Inga Tropa, kura ir iekļuvusi nominantu vidū (par balvu kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā sacentīsies arī Anta Aizupe, Ērika Eglija-Grāvele, Indra Burkovska un Maija Doveika).
Līdzās Melnajam samtam uz Lielo Kristapu prestižākajā kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma pretendē arī režisora Aika Karapetjana mistiskais psiholoģiskais trilleris Bezkaunīgie, režisores Ināras Kolmanes kinodarbs Mātes piens pēc rakstnieces Noras Ikstenas slavenā romāna motīviem, režisora Jura Poškus komēdijdrāma Saule spīd 24 stundas un režisores Elzas Gaujas aizkustinošais divu pastnieku senioru mīlestības stāsts Pastkarte no Romas, kas pirmizrādi piedzīvos 11. janvārī kinoteātrī Splendid Palace un pēc tam būs skatāms kinoteātros visā Latvijā.
Savukārt nominācijām bagātākā (6) dokumentālā filma ir režisores Betijas Zvejnieces veidotais Latvijas kods. Einaratīvs, kas vēsta par dzejnieka Eināra Pelša dzīvi.
Kino nākotne
"Pēdējo gadu laikā Latvijas kino, par spīti daudziem izaicinājumiem, ir kļuvis daudzveidīgs, un šajā Lielajā Kristapā sastopas ne tikai dažādu tēmu un žanru filmas, bet arī kinodarbi, kas tapuši ar atšķirīgu finansējumu," raksturo Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Kopumā šī gada Nacionālajai kino balvai tika pieteiktas 88 filmas: 16 pilnmetrāžas spēlfilmas, 14 īsmetrāžas spēlfilmas, 9 daudzsēriju filmas, 8 animācijas filmas, no kurām divas ir pilnmetrāžas filmas, 17 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 8 īsmetrāžas dokumentālās filmas un 16 studentu filmas.
"Latvijas kino nākotne ir labās rokās, šajā reizē gribētos īpaši izcelt studentu filmu kategoriju. Tas, ko mēs ar kolēģiem redzējām, mūs patīkami pārsteidza, un tas ir arī kompliments Nacionālās kino skolas mācībspēkiem, kuru vadībā ir tapuši šie (nominētie) darbi," norādīja Lielā Kristapa spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperte, kritiķe Kristīne Simsone (lielā pieteikumu skaita dēļ profesionālo institūciju izvirzītie eksperti darbojās divās atlases komisijās: viena izvērtēja spēlfilmas un animācijas filmas, otra – dokumentālās filmas).
Nacionālās kino balvas dokumentālo filmu atlases komisijas eksperts režisors Uģis Olte piebilda, ka, izvērtējot pieteiktos studentu darbus, ir radusies vēlme pārskatīt Lielā Kristapa nolikumu. "Līdz šim studentu filmas tika skatītas kā pabeigti jeb "sacietējuši" darbi, kuros netiek nodalīts atsevišķu cilvēku sniegumu, bet šogad mēs vēlējāmies to mainīt, un nominantu listē jūs redzēsiet vairākus nedzirdētus vārdus. Tā ir maza revolūcija, kurā mums nācās izspolēt no iebrauktajām sliedēm," paskaidroja Uģis Olte.
Procesa aizkulises
Šogad balva par mūža ieguldījumu tiks pasniegta filmu māksliniecei, ilggadējai Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājai Ievai Romanovai, kura 1978. gadā sāka strādāt Rīgas kinostudijā par mākslinieci inscenētāju un kopš tā laika saņēmusi piecus Lielos Kristapus par labāko mākslinieka darbu. Māksliniece aktīvi iesaistījusies arī citos kino procesos. "Ievas Romanovas ieguldījums Latvijas filmu cilvēku tiesību aizstāvībā un virzīšanā ir nenovērtējams," sacīja Nacionālās kino balvas producente Marta Bite.
Lielā Kristapa festivāls risināsies no 1. līdz 4. februārim, piedāvājot filmu programmu un īpašus notikumus. Šī gada pasākuma centrā būs kino laukums un kino darbaspēks. Tas vainagosies ar svinīgo apbalvošanas ceremoniju 4. februārī Dailes teātrī kā multimediālu izrādi, ko tiešraidē translēs Latvijas Televīzija.
Ar visu Nacionālās kino balvas nominantu sarakstu var iepazīties interneta vietnē lielaiskristaps.lv.