No 9. līdz 14. novembrim kinoteātros Splendid Palace un Kino Bize norisināsies Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps, kurā tiks izrādīti gan balvas nominanti, gan piecpadsmit jauni kinodarbi. To vidū būs arī Berlīnes kinofestivāla laureāta Jāņa Norda trešā pilnmetrāžas spēlfilma Ar putām uz lūpām, kuras pirmizrāde notiks 10. novembrī Splendid Palace. Uzreiz pēc tās filma būs skatāma kinoteātros visā Latvijā. "Katrā nākamajā kinodarbā man ir svarīgi atrast jaunu žanru un toņkārtu, kādā runāt ar skatītāju, un neatražot iepriekš pārbaudītas lietas," uzskata 34 gadus vecais režisors.
Savai jaunākajai filmai viņš ir izvēlējies stāstu par Didzi, bijušo policistu un kaujas suņu treneri, kurš nonāk neapskaužamā situācijā. Viņš tur aizdomās sievu par neuzticību, bet viņa mīļotie suņi inficējas ar kādu mistisku slimību. Filmas pamatā ir amerikāņu scenārista Meta Goseta darbs Origin of Species, kas 2013. gadā ir ieguvis Amazon Studio Award par labāko scenāriju. Jānis Nords ir adaptējis to Latvijas apstākļiem un pārmainījis akcentus. "Es pārspraudu tā iekšējos nervus kā telefona centrālē vadus, vairāk fokusējoties uz attiecību trijstūra uzburbšanu un mazāk uz to, kurš kuru nokodīs," stāsta režisors, kurš savu jaunāko darbu ir veidojis attiecību trillera žanrā, ticot, ka cilvēku vārdi un rīcība var radīt tikpat pamatīgu spriedzi kā sekunžu skaitīšana līdz dinamīta sprāgšanai.
Spēle ar kontrastiem
Filmas Ar putām uz lūpām galveno varoni atveido Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš. "Viņš ir cilvēciskā krietnuma un latviskās vīrišķības etalons. Šādu tēlu ir ļoti izdevīgi pakļaut sitienam, likt viņam spert nepareizus soļus, jo rodas nepieciešamais kontrasts," savu izvēli pamato režisors. Šādu pretstatu izmantošana ir nereti sastopams paņēmiens kino pasaulē, viens no slavenākajiem piemēriem ir Alfreda Hičkoka šedevrs Psiho/Psycho (1960), kurā šizofrēnijas nomocītais Normens Beitss ir kļuvis par "nopulētu" paraugpilsoni Entonija Pērkinsa atveidojumā. Bet kas ir iekodis Didzim?
"Es izbaudu aktieru atlases procesu, kad tiek apdomātas dažādas kombinācijas, jo tajā brīdī jūties zaļš kā pumpurs – kā jaunībā, kad viss vēl ir priekšā," atklāj Jānis Nords. Galvenā varoņa sievas lomu viņš ir uzticējis Valmieras Drāmas teātra aktrisei Ievai Puķei, kuras iepriekšējā kino pieredze ir bijusi Staņislava Tokalova spēlfilma Tas, ko viņi neredz (2017), kas ir saņēmusi trīs Lielā Kristapa nominācijas. "Mani fascinēja tas, cik jaudīgi viņa spēj melot, acīs skatīdamās," norāda Jānis Nords, kurš novērtē gan varones spēju melot, gan aktrises spēju to nospēlēt.
Viņš raksturo Ievu Puķi kā ļoti tehnisku un pieredzējušu aktrisi ar plašu amplitūdu. "Viņa ir aktrise hameleons, kura negaidīti spēj mainīt priekšstatu par sevi vai auru ap sevi atkarībā no apgaismojuma, kostīma vai matu sakārtojuma," saka Jānis Nords. Filmā Ievas Puķes varone kļūst par vienu no attiecību trijstūra dalībniecēm, informējot vīru par kādu skolnieku Robertu Meļņiku.
"Viņš ir manī ieķēries," paziņo varone, stādot priekšā vēl vienu filmas atslēgas figūru, ko atveido Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms, kurā skatītāji jau ir paspējuši pamanīt līdzību gan ar Uldi Pūcīti, gan ar Harisonu Fordu no Zvaigžņu kariem. "Raimonds Celms ir interesants pats par sevi. Kaut kas no Ričarda Bērtona – var vienkārši eksistēt uz ekrāna ar savu klātbūtni," uzsver režisors. Šī ir Raimonda Celma debija kino. "Viņš ir jauns, spējīgs aktieris ar ļoti kinematogrāfisku seju un ekrānam nepieciešamo magnētismu. Ja viņš spēs saglabāt disciplīnu un veiksmīgi tiks pie labām lomām un režisoriem, visam jābūt kārtībā," saka Jānis Nords.
Viļa Daudziņa atveidotajā Didzī laiku pa laikam vārda vistiešākajā nozīmē ieķeras suņi, kuri ir kļuvuši par neatņemamu šī kinodarba sastāvdaļu un filmēšanas procesā ienesuši papildu izaicinājumu. "Tā bija nepieciešamība, ar ko bija jātiek galā," piebilst Jānis Nords. Suņi kļūst par alegoriju cilvēka agresīvajai un neparedzamajai uzvedībai, kad viņš nonāk mīlas krustcelēs un rīkojas kā traks dzīvnieks – ar putām uz lūpām. Galvenā varoņa dienesta suņu Džīnas, Bosa un Dargo atveidotāji un viņu dublieri ir tikuši gatavoti divus mēnešus. "Suņiem svarīgi ir mēģinājumi vietās, kur notiks filmēšana. Viņiem ļoti garšo desa, ar to mēs viņus apbalvojam par katru izpildīto triku. Jo vairāk desu, jo labāka aktierspēle," stāsta suņu treneru pārstāvis Balāžs Ģēri.
Miegšana ar aci
Filma ir tikusi uzņemta Vangažos, Ogrē un Rīgā. "Ogre ir ļoti pateicīga vieta filmēšanai savas topogrāfijas un negaidīto perspektīvu dēļ," atklāj režisors, kurš filmā ir centies panākt vidi bez specifiskām lokālām faktūrām, jo tās darbība nenotiek konkrētā laikā un vietā. Sākotnēji par savas topošās filmas estētikas iedvesmas avotiem Jānis Nords piesauca amerikāņu fotogrāfu Toda Hido un Gregorija Krūdsona daiļradi, tā ir izmantota kā atspēriena punkts filmas vizuālajam rokrakstam, taču uzņemšanas laikā tas ir evolucionējis tiktāl, ka izdzēsis tiešas atsauces uz minētajiem autoriem.
Filmas operators ir amerikānis Tobiass Deitems. "Viņa darbību raksturo lietišķums, ātrs un mierīgs problēmu risinājums," saka režisors, kurš ar viņu ir sadarbojies arī savā iepriekšējā filmā Mammu, es tevi mīlu (2013), kas ir ieguvusi starptautiskās žūrijas balvu Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā Generation Kplus.
Ar putām uz lūpām ir Latvijas, Lietuvas un Polijas kopražojums, kura tapšanā ir iesaistījušies vairāki šo valstu kino profesionāļi. Par tās komponistu ir ticis uzaicināts Mikolajs Tšaska, poļu džeza mūzikas leģenda. "Tas ir kaifs sastrādāties ar lielām personībām – vērot un strīdēties, tas ir ļoti noderīgi un prātu asinoši," piebilst Jānis Nords. Filmas mūzika ir mainījusies līdz ar montāžā piedzīvotajām izmaiņām. "No drūmākas uz viltīgāku un rotaļīgāku – tādu, kas nesaka priekšā, bet miedz ar aci," atklāj režisors, kurš velk paralēles starp kino veidošanu un vīnu, kas iziet cauri dažādiem nobriešanas posmiem, kuru laikā iegūst jaunas garšas, smaržas un nokrāsas.