Šoreiz – bez garām atkāpēm un jautājuma, kālab viss labais (kino) mūs piemeklē tikai septembrī. Protams, sabiezinu krāsas, jo tas laiks, kad kinofestivāli, arī kādreizējais Arsenāls, bija teju vienīgais logs uz kvalitatīvo kino, kas radīts bez "svētā" izklaides virsuzdevuma, ir sen garām. Iespēju nenoslīkt kolektīvās masu izklaides purvā nodrošina gan tehnoloģijas (ja zini, ko gribi redzēt, iespējas ir), gan atsevišķu kinoteātru (pamatā gan tikai Rīgā) centieni veidot kvalitatīvu Eiropas un art house filmu repertuāru arī ikdienā – ārpus festivālu grafika.
Eiropas un pasaules art house kinodarbu popularizēšana, Eiropas filmu aprites veicināšana un cīņa pret komerciālās Holivudas dominanti ir aktuālie tematiskie jājamzirdziņi Eiropas kino funkcionāru lokos un profesionālajā vidē. Festivāli ir un paliek ārkārtīgi nozīmīga Eiropas kino izrādīšanas platforma, to uzdevums ir palīdzēt kvalitatīvajām filmām sasniegt skatītājus citās valstīs.
Ko mums piedāvās Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF)? Kāda ir tā loma starptautiskajā kontekstā? Arī par šiem jautājumiem var ilgi diskutēt, kaut gan jāapzinās, ka izveidot kvalitatīvu starptautisku kinofestivālu laikā, kad šīs jomas lielie spēlētāji svin solīdas jubilejas daudzu desmitu gadu garumā, nav vienkārši. Ceturtais Riga IFF laidiens turpina aizsākto un piedāvā daudz (par daudz?) konceptuāli atšķirīgu programmu. Te ir gan Baltijas jūras reģiona pilnmetrāžas filmu konkurss, gan īsmetrāžas filmu konkurss Short Riga, kas dalās daudzās apakšsadaļās, te ir Baltijas mūzikas video konkurss, dokumentālo filmu skate Artdocfest/Riga, Ziemeļvalstu filmu izlase Nordic Highlights, programma bērniem Kids Weekend un animācijas filmu programma tās ietvaros. Ir programmas Home made (Baltijā tapušu filmu izlase), Beast (Austrumeiropas filmu izlase), Riga IFF selection (festivāla izlase, kurā iekļautas citos forumos pasaulē apbalvotas un atzītas filmas). Programmas In kino veritas veidošanā piedalījies režisors Aiks Karapetjans – tā šogad piedāvā ekstravagantu klasikas izlasi – tā dēvētās B kategorijas filmas. Festivālā būs arī vairāki īpašie notikumi. Nav maz. Publiski izskanējis, ka forumā tiks izrādīts 120 filmu – statistiku gan uzlabo īsās formas darbi.
Programmas raibums un tās veidotāju vēlme doties dažnedažādos virzienos, par ko ir dzirdēta arī asa kritika, esot Riga IFF rīkotāju pārliecība. Pagaidām – bez komentāriem. Ja būs skatītājs, kurš nepazudīs un spēs orientēties programmas labirintos, festivāla veidotājus varēs apsveikt ar darba uzvaru.
Tagad piedāvāju dažus subjektīvus pieturas punktus šajā komplicētajā ainavā, nojaušot, ka skatītājs dosies uz filmām, nevis koncepcijām.
Aritmija @@@@
Krievija. Režisors Boriss Hļebņikovs. Galvenajā lomā Aleksandrs Jacenko
Izcila filma, kuru veidojis viens no talantīgākajiem mūsdienu krievu režisoriem Boriss Hļebņikovs. Šajā darbā virtuozi savērpta dzīves proza, tā dēvētā mazā cilvēka (un kas gan mēs katrs esam?) eksistenciālās krīzes sajūtas un mūsdienu Krievijas reālijas ar precīzi iezīmētiem absurda elementiem. Filmas galvenais varonis ir trīsdesmitgadnieks, ātrās palīdzības ārsts, kurš ikdienas stresu, nestabilitāti un jaunās priekšniecības spiedienu optimizēt un formalizēt medicīniskās palīdzības sniegšanas tempus un birokrātisko atskaišu sistēmu kompensē gan ar ekstravagantu uzvedību, gan alkoholu. Daktera Oļega dzīvē jūk viss – kašķīgas tantes sarakstījušas sūdzības par medicīniskās palīdzības kvalitāti, sieva – arī mediķe – grasās viņu pamest, jaunās vadības darba stils vērtē tur papīrus, nevis pacientus. Filmas režisoram, un īpaši galvenās lomas tēlotājam Aleksandram Jacenko, ir izdevies radīt absolūti ticamu varoni un tikpat pārliecinošu ikdienas aritmijas devu, ar kuru ir viegli identificēties, – lai to izdarītu, nebūt nav jādzīvo Krievijā. Filmas starptautiskā pirmizrāde notika Karlovi Varu festivālā Čehijā, kur Aleksandrs Jacenko ieguva balvu kā labākais aktieris.
Verdikts. Viena no pēdējo gadu spēcīgākajām Krievijas filmām, kurā reālisms un konkrētība iegūst eksistenciālu vispārinājuma spēku.
Riga IFF izlase Splendid Palace 10.IX plkst. 19
Safari @@@@@
Austrija. Režisors Ulrihs Zeidls
Viena no spēcīgākajām programmas filmām, kuras pirmizrāde notika pagājušajā Venēcijas kinofestivālā – tātad pirms gada. Satricinošs darbs, kurā Austrijas režijas slavenība Ulrihs Zeidls pakļauj šoka efektu sērijai. Ulrihs Zeidls, kurš pēdējos gadus ir strādājis spēles kino (sk. triloģiju Paradīze), kino ienāca kā dokumentālists – Austrijas pārtikušās vidusšķiras vājību fiksētājs un uzšķērdējs. Režisors vēsi un rafinēti atklāj cilvēku visā tā niecībā un nereti zemiskumā, viņa filmas vienmēr ir izsmalcinātas formā un satricinošas jēgā. Safari nav izņēmums. Šajā filmā Ulrihs Zeidls šķietami atsvešināti, bez emocionāliem komentāriem fiksējis pārtikušu Rietumeiropas tūristu izpriecas Āfrikā – eksotisku dzīvnieku medībās. Fotografēšanās pie vēl tikko skaista dzīvnieka, tagad silta līķa ar uzvaras triumfā savērkšķītu ģīmi ir šā procesa nevainīgākā izpausme. Kamera fiksē gan Eiropas bagātnieku atklāsmes, kāpēc viņus valdzina un uzbudina eksotiskās medības, gan to, kas notiek ar nogalināto dzīvnieku ķermeņiem. Protams, šis tūrisma bizness notiek ar vietējo iedzīvotāju līdzdalību.
Verdikts. Šokējoša dokumentālā filma par mūsdienu kolonizācijas izpausmēm, ko veidojis Austrijas klasiķis Ulrihs Zeidls. Darbs var kļūt par impulsu veģetārismam un pārdomām par medību izpriecu jēgu.
Riga IFF izlase Splendid Palace 9.IX plkst. 18, 12.IX plkst. 21.30
Ismaela rēgi @@@
Francija. Režisors Arno Deplešēns. Lomās Mariona Kotijāra, Šarlote Gensbūra, Matjē Amalriks
Ismaela rēgi var lepoties ar šā gada Kannu festivāla atklāšanas filmas godu, kam vajadzētu būt pārliecinošai kvalitātes zīmei. Lomās ir izcili aktieri – franču zvaigznes: oskarotā Mariona Kotijāra, ikoniskā Šarlote Gensbūra (kultūras ikonu Serža Gensbūra un Džeinas Birkinas meita) un viens no pazīstamākajiem Francijas vidējās paaudzes aktieriem, vairāku filmu režisors Matjē Amalriks. Viņš spēlē galveno lomu – režisoru Ismaelu, radošu personību ar problemātisku privāto dzīvi. Pati filma ir izturēta autorkino "visegoistiskākajās" tradīcijās: darbam ir sarežģīts, nelineārs vēstījums, kurā ir grūti novilkt robežu starp realitāti un varoņa subjektīvo pasauli – fantāzijām, atmiņām, murgiem. Ismaela dzīvē būtiskas ir attiecības ar sievietēm: draudzeni astrofiziķi (Gensbūra) un pirms divdesmit gadiem pazudušo sievu Karlotu (Kotijāra) – un varbūt pat ne sievu, bet viņas rēgu.
Filmas vēstījums atstāj daudz neatbildētu jautājumu, mudinot skatītāju interpretēt komplicēto filmas tekstu. Filmas asprātīgākā epizode ir skatāma pašā sākumā, kad Francijas Ārlietu ministrijas darboņi privāti apspriež savus jaunos izaicinājumus un posteņus diplomātiskajā dienestā – viens no viņiem ir pagalam nelaimīgs, jo viņam nāksies doties uz Viļņu. Šī ir viena no ainām, kas ilustrē Ismaela radošo darbību – scenārija tapšanu. Kopumā filma var rosināt pārdomas par autorkino un autoru (kā mākslas darba izpētes objektu) krīzi.
Verdikts. Pašmērķīga, pretencioza franču filma, kuras varoņu kaislībām ir grūti noticēt par spīti labu aktieru pūliņiem. Šī ir arī viena no pēdējās desmitgades Kannu festivāla diskutablākajām (vājākajām) atklāšanas filmām.
Riga IFF izlase Splendid Palace 10.IX plkst. 16.30, 16.IX plkst. 21.30
Nāru dziesma @@@@
Polija. Režisore Agņeška Smočiņska. Lomās Mihalina Olšanska, Marta Mazureka
Jaunas režisores darbs – pilnmetrāžas debija, filma par divām kairām nāriņām, kuras šiverē XX gadsimta 80. gadu Polijā, ļaujas jūtām un kaislībām, – ir drosmīgs žanru mikslis, kurā savijas mūzikla, šausmu filmas, kičīgas komēdijas un naivas pasakas elementi. Ja vēlaties noskatīties filmu, kas jums paliks spilgtā atmiņā (nav pat svarīgi, vai būsiet sajūsmināti vai sašutuši), pamēģiniet Nāru dziesmu! Filma pārliecina ar radošās komandas temperamentu, kolorīto vidi, prasmīgo 80. gadu vides stilizāciju, kurā lieliski iederas daiļavas ar zivs asti. 2016. gadā filmas režisore Agņeška Smočiņska Polijas nacionālo kino balvu ceremonijā tika godināta kā gada atklājums.
Verdikts. Traka un spoža jaunas poļu režisores debija lielajā kino. Filma ar pamatīgu starptautisko festivālu pieredzi un vairākām balvām groziņā.
Programma Beast Splendid Palace 12.IX plkst. 16, KSuns 15.IX plkst. 20.30
Pilsonis Šains @@@@
Zviedrija. Režisores Kersti Grundica Brenana, Moda Nīkandere, Jannike Olunda
Vienā no Riga IFF apjomīgākajām filmu programmām Nordic Highligts ir apkopotas pēdējo gadu savdabīgākās Ziemeļvalstu filmas. Te ir no kā izvēlēties, piemēram, šogad negaidīti līdz Oskaru nominācijai tikušo traģikomēdiju Vīrs, vārdā Ūve. Taču tiem skatītājiem, kuriem ir tuva kinovēsture un kvalitatīvas dokumentālās filmas par sarežģītām personībām, ieteiktu pievērst uzmanību filmai Pilsonis Šains. Formā šķietami tradicionālā dokumentālā filma izseko Zviedrijā pazīstama un pretrunīgi vērtēta miljonāra, funkcionāra un literāta Harija Šaina dzīvei – un kādai dzīvei! Jaunībā izbēdzis no holokausta Austrijā, Šains savu karjeru veido Zviedrijā, kur kļūst ne tikai par miljonāru un izcilās aktrises Ingridas Tulinas vīru, bet arī Zviedrijas elites daļu – viens no viņa labākajiem draugiem bija Zviedrijas premjers Ūlofs Palme.
Šaina biogrāfija ir arī stāsts par Zviedrijas kinovēsturi. Šains mīlēja rakstīt recenzijas un vēlāk kļuva par Zviedrijas Filmu institūta dibinātāju, panāca nodokļu reformu un 60. gados sāka konceptuāla autorkino – vispirms Ingmara Bergmana darbu – atbalstu. Šaina karjeras uzvarām sekoja sāpīgs kritums un konfrontācija ar 60. gadu nogales dumpīgajiem, kreisi noskaņotajiem Zviedrijas režisoriem (to vidū tolaik jauno Roju Andersonu), kuriem Šains šķita par cinisku, snobisku, manipulatīvu un elitāru. Līdzās Harija Šaina dzīves faktiem filmā būtiska ir arī laika rituma, aiziešanas, novecošanas tēma, kas sāpīgi skāra arī harismātisko Hariju Šainu, par spīti viņa miljoniem un sakariem.
Verdikts. Aizraujoša dokumentālā filma par ambiciozu un Eiropas kino nozīmīgu personību un Zviedrijas kino aizkulisēm.
Programma Nordic Highligts Splendid Palace 9.IX plkst. 18
Vairāk par festivālu: www.rigaiff.lv
P. S. Šo stāstu – iesakāmo filmu sarakstu – varētu turpināt. Skat. arī nedēļas filmu vērtējumu.