Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Nacionālā Kino centra konkursā atbalstīti 14 projekti

Noslēdzies Nacionālā Kino centra izsludinātais 2019. gada jaunu filmu ražošanas konkurss, valsts atbalstu kopumā saņem 14 projekti – četras spēlfilmas, četras animācijas filmas un sešas dokumentālās filmas, informēja Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Konkursa publiskajās prezentācijās, kas notika 8. un 9. aprīlī LKA Nacionālās Filmu skolas telpās, kopumā tika izvērtēti pavisam 38 projekti – 10 spēlfilmas, 10 animācijas filmas un 18 dokumentālās filmas.

Filmu ražošanas projektu konkursa kopējais finansējums ir 1 110 401 EUR, no tā EUR 582 109 piešķirts spēlfilmu ražošanai, EUR 331 335 dokumentālajām filmām un EUR 196 957 animācijas filmām.

Konkursā atbalstīta četru jaunu pilnmetrāžas spēlfilmu ražošana, un trīs no tām ir komēdijas (ekspertiem par izbrīnu šogad konkursā šis žanrs dominēja – astoņi no desmit iesniegtajiem projektiem tika pieteikti kā komēdijas tādā vai citādā stilistikā). Ar skolas pusaudžu komēdiju Tizlenes pilnmetrāžas formātā debitēs režisore Marta Elīna Martinsone (producents Guntis Trekteris, studija Ego Media); ģimenes komēdiju Circenīša Ziemassvētki ar aktieri Vili Daudziņu galvenajā lomā uzņems režisors Aigars Grauba (producents Andrejs Ēķis, studija Platforma); absurda kino stilistikā strādās režisors Aiks Karapetjans, veidojot četru valstu kopražojumu Pig’in’Pah (producents Gints Grūbe, studija Mistrus Media). Vienīgais projekts ārpus komēdijas žanra – psiholoģiska drāma Mīlulis, ko veidos režisors Staņislavs Tokalovs (producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze, studija Tasse Film).

Animācijā atbalstīta četru projektu ražošana – jaunas filmas veidot sāks režisori Dace Rīdūze (studija Animācijas Brigāde), Nils Skapāns (Vides Filmu studija) un Edmunds Jansons (Atom Art), kurš paralēli vadīs darbu pie jaunu Lupatiņu sēriju uzņemšanas un pats veidos savu autoranimācijas īsfilmu.

Konkursā atbalstīta arī sešu dokumentālo filmu ražošana, savus projektus veidos režisori Ivars Seleckis, Askolds Saulītis, Ivars Zviedris, Vitālijs Manskis, Andis Mizišs un Signe Birkova.

2019. gada filmu ražošanas konkursa projektus vērtēja NKC ekspertu komisijas, kas šajā gadā izveidotas no jauna, jo iepriekšējo ekspertu pilnvaru laiks noslēdzies. Konkurss uz ekspertu vietām tika izsludināts gada sākumā, aicinot gan nozares nevalstiskās organizācijas izvirzīt savus kandidātus, gan individuālajiem pretendentiem pieteikties pašiem. Pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēto kandidātu sarakstu izskatīja Filmu padome, rekomendējot apstiprināt šādu lēmumu – no 2019. gada spēlfilmu eksperti ir režisori Andis Mizišs un Edmunds Jansons, dokumentālo filmu eksperti – producente Līga Gaisa un režisore Maira Dobele, animācijas eksperti – režisore Krista Burāne un dramaturgs un režisors Ivo Briedis. Katrā komisijā strādā arī viens NKC pārstāvis – Inga Blese (spēlfilmas), Lelda Ozola (dokumentālais kino) un Kristīne Matīsa (animācija).

Lai veicinātu sabiedrības, t.i., Latvijas filmu skatītāju interešu ievērošanu, filmu ražošanas konkursā ekspertu komisiju darbam jau piekto gadu tiek piesaistīti arī sabiedrības pārstāvji, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā 2019. gadā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu Asociācijas), Ieva Sīpola (kinoteātra Splendid Palace vadītāja), Zane Kauliņa (SIA Forum Cinemas programmu vadītāja), Aivita Putniņa (sociālantropoloģe, asociētā profesore, izvirzīta no Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļas Antropoloģijas studiju nodaļas). Jāpiebilst, ka visos filmu veidos sabiedrības pārstāvju viedokļi pamatā sakrita ar NKC ekspertu vērtējumu.

Joprojām atvērts ir arī 2019. gada konkurss ražošanā esošu filmu atbalstam, tajā pieejamais finansējums ir 1 762 129 EUR. Uz šo atbalstu pretendē 14 konkrēti filmu projekti, kuru ražošana daļēji atbalstīta NKC 2018. gada ražošanas konkursā, – četras dokumentālās filmas (režisori Pēteris Krilovs, Renārs Vimba, Matīss Kaža un Laila Pakalniņa), četras animācijas filmas (divas pilnmetrāžas un divas īsfilmas, režisori Signe Baumane, Reinis Kalnaellis, Vladimirs Leščovs un Jurģis Krāsons) un sešas pilnmetrāžas spēlfilmas, četras no tām atbalstītas atsevišķā konkursā bērnu un jauniešu filmu projektiem (režisori Raitis un Lauris Ābeles, Dāvis Sīmanis, Matīss Kaža, Dace Pūce, Jāks Kilmi un Laila Pakalniņa).

Ražošanā esošo filmu konkursa termiņš ir atvērts līdz 30. septembrim, projektus tajā var iesniegt tad, kad tas vislabāk atbilst projekta ražošanas kalendārajam plānam un tad, kad izpildītas iepriekš ar NKC noslēgtā finansēšanas līguma saistības.

Nacionālajā Kino centrā šobrīd paralēli ir izsludināti vēl vairāki finansiālā atbalsta konkursi,   tuvākie projektu iesniegšanas termiņi ir konkursam minoritāro kopražojumu atbalstam (projektu iesniegšana līdz 30. aprīlim), un visu filmu veidu projektu attīstīšanai (projektu iesniegšana līdz 7. maijam), vasaras beigās plānots konkurss mērķprogrammā vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanai. Detalizēta informācija par NKC plānoto konkursu grafiku un nosacījumiem atrodama šeit.

 

 

 

Vairāk informācijas:

Inga Blese,

[email protected]

67358862, 29418305

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja