Projekts iesākās 2017. gadā, kad režisore satika galveno varoni Unu, kura bija apņēmusies atrast savu adopcijas ceļā šķirto māsu. Una bija pirmā persona, kura izmantoja Latvijas likumdošanas izmaiņas un bez tiesas procesa atguva savu dzimto identitāti. Līdz ar savu atgūto vārdu, no arhīva materiāliem viņa uzzināja, ka kopumā viņas ir 4 māsas.
Pastāvēja cerība, ka, iespējams, šīs māsas meklē Unu. Kad tika atrasta pirmā māsa Zane, tas apstiprinājās. 2009. gada žurnāla Una atrodama gara un smeldzīga intervija ar Zani, kur viņa atklāj, ka bez panākumiem meklē savu māsu un tā izrādījās Una.
Kopumā uzstādītais mērķis bija ļoti sarežģīts, jo institucionālā ceļā Unai savas māsas atrast nebija iespējams. Meklējumi norisinājās gan Latvijā, gan Amerikā, gan Krievijā. Bija pamats domāt, ka vecākā māsa tika adoptēta uz ārvalstīm, tāpēc aicinājums sociālajos tīklos bija iztulkots 32 valodās un tika plaši pārpublicēts gan Latvijas, gan Krievijas medijos. Līdz ar Krievijas mediju iesaisti, tika atrasta vecākā māsa.
Māsu meklēšana kļuva par Unas galveno mērķi, un filmēšanas grupa dzīvoja viņas emocijām līdzi. Unas sarežģītais ceļojums rosinās mūsos pārdomas par likuma un indivīda pretnostatījumu.
Režisores mērķis nav kritizēt adopciju, bet gan uzdot jautājumu par to, ko nozīmē vientulība un dzimtās identitātes dzēšana. Tās galvenā tēma ir asins balss, identitāte un emocionālā vajadzība pēc piederības.
Adoptācijas likums visos laikos ir bijusi smaga tēma. Unas māsu meklējumi notika vairāk kā divu gadu garumā, kas nebija viegls ceļš ne Unai, ne filmēšanas komandai. Lai nepievērstu lieku uzmanību māsu meklējumiem, kas tos varētu apgrūtināt, projekts plašākai auditorijai tika prezentēts tikai filmēšanas beigu posmā.
Režisore Ieva Ozoliņa iepriekš zināma ar filmām Mans tēvs banķieris un Dotais lielums: mana māte, kura ieguva balvu pasaules vadošajā dokumentālo filmu festivālā IDFA. Filma Mana māte – valsts ir emocionāli satricinošs darbs, kurš simboliski noslēdz triloģiju par ģimenes saišu būtiskumu. Filma top ar Latvijas Nacionālā kino centra atbalstu un tas ir kopražojums starp Latvijas studiju FA Filma un Islandes studiju Re Publik, filmas operators Mārcis Slavinskis, filmas producente Madara Melberga.