Sekojot trīs dažādu paaudžu sieviešu likteņiem paša režisora ģimenē, filma ar personīga un emocionāla stāsta palīdzību mēģina noskaidrot, kā šobrīd dzīvo gandrīz pusmiljonu lielā Latvijas krievvalodīgo kopiena. Filma cenšas izprast, vai šai ģimenei (un citām līdzīgām) 30 neatkarības gadu laikā ir izdevies atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā.
Staņislavs Tokalovs uzsāka filmas uzņemšanu pirms četriem gadiem ar vēlmi iedziļināties Latvijas krievvalodīgo kopienas ikdienā un sajūtās. Pēc ilgiem filmas varoņu meklējumiem izvēle apstājās pie viņa paša ģimenes, jo tikai tā šķita iespējams šo stāstu izstāstīt godīgi un personīgi.
Režisora vecmāmiņa ir Otrā pasaules kara veterāne, kura 1955. gadā ieradās Latvijā labākas dzīves meklējumos, viņas dzīvē galvenie svētki ir 9. maijs, kad "pats Putins sūta apsveikuma telegrammas". Māte ir augstākās matemātikas pasniedzēja augstskolā, vienmēr lekcijas lasījusi krieviski, bet tagad viņai jāmācās šos sarežģītos tematus pasniegt latviešu un angļu valodā. Ģimenes jaunākā atvase, režisora māsa Patrīsija, ir mākslas studente, viņai vienīgajai no trim varonēm nav problēmu ar valodas lietošanu un integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Filmā atainoto notikumu montāža koncentrējas ap 9. maija un Jaunā gada svinībām četru gadu garumā. Ilgus gadus vecmāmiņa katrreiz maijā svinējusi pie Uzvaras pieminekļa, bet kopš pandēmijas sākuma un Krievijas iebrukuma Ukrainā tas kļūst aizvien sarežģītāk, līdz beidzot piemineklis tiek nogāzts. Tāpat mainās gadumijas svinības – agrāk varēja šampanieti saliet glāzēs divas reizes, gan pēc Krievijas, gan pēc Latvijas valsts prezidenta uzrunas, tagad televizors rāda tikai vienu Jaungada runu.
Režisors Staņislavs Tokalovs saka: "Izmaiņas sabiedrības apziņā, kuras ilgtu vēl vismaz desmit gadus, pēkšņi un strauji notika dažu mēnešu laikā. Karš tās paātrināja neticamā kārtā. Notika sabiedrības polarizācija, latviešu daļa kļuva ļoti saliedēta, par to spilgti liecina Uzvaras pieminekļa demontāža. Un aktuāls, tāpat kā visur citur Eiropā, kļūst jautājums par krievvalodīgo identitāti. Es nezinu, kas būs tālāk. Es varu tikai skatīties uz notikumiem, ko mums izdevās piefiksēt, un šis process man atklāja, ka krievvalodīgajiem iedzīvotajiem jāpievēršas savas identitātes formulēšanai. Es ļoti ceru, ka filma atļaus iesākt diskusiju par šo man ļoti svarīgo jautājumu."
Filma veidota studijā Ego Media ar Nacionālā kino centra atbalstu, un producents Guntis Trekteris atzīst: "Sākot šo darbu pirms četriem gadiem, mēs gribējām izpētīt, kā Latvijā veicas ar cittautiešu integrāciju. Protams, neviens nevarēja paredzēt to, kas pasaulē notika pirms gada, radikāli mainot situāciju. Man šķiet, ka mūsu sabiedrības sašķeltību ir veicinājusi nevēlēšanās domāt un iedziļināties dažādos procesos, tai skaitā integrācijas jautājumos, un mūsu filma ir labs iemesls sākt padziļinātu sarunu."
Filma kinoteātrī Splendid Palace tiks izrādīta tikai trīs seansos – 18., 21. un 23. martā. Pēc seansa 18. martā plānota diskusija ar žurnālisti un scenāristi Ritu Rudušu, 21. martā – ar publicistu Daini Īvānu.