Melnais samts? Režisore Liene Linde filmas nosaukumu neatšifrē, aicinot katram to atklāt pašam. Pārsteidzoši, jautri, pat smieklīgi un vienlaikus kaitinoši ir trīsdesmitgadnieces Martas attiecību un radošās dzīves līkloči, cenšoties sasniegt savus mērķus un kļūt par normālu pieaugušo. Martai ir darbs, draugi, romantiskas attiecības un mīļš kaķis. Visam vajadzētu būt kārtībā, taču Martu nepamet sajūta – viņa tikai tēlo, ka tiek galā ar pieauguša cilvēka dzīvi. Kad pilsētā uz mēnesi atgriežas Martas labākais draugs Kaspars, viņa attopas ierauta arvien neparedzamāku notikumu virpulī, cenšoties atrast atbildi uz jautājumu, kas ir autentiska dzīve un kur ņemt drosmi, lai to dzīvotu.
Vai filma par acīmredzami talantīgas režisores radošajām mokām jeb nespēju uzņemt filmu un tikt galā ar prozaiskākiem dzīves izaicinājumiem ir autobiogrāfiska? L. Linde smejas: "Daudzus motīvus esmu aizņēmusies no savas ikdienas. Bet tā jau pirmajās filmās ir bieži, ka runā par to, ko zina vislabāk. Nākamo varēs taisīt kaut ko kriminālu."
Ko nozīmē filmas žanrs – dramēdija? "Dramaturģiski tā ir cilvēka iekšējā drāma, paaudzes portrets, kas neatbildētu telefonzvanu, nokavētu termiņu un citu ikdienas mazo uzvaru un zaudējumu vidū izgaismo cilvēciskas ilgas pēc kaut kā lielāka. Bet situācijas tiek risinātas ar humoru, pašironiju," paskaidro L. Linde un uzsver, ka viņai ir bijis ļoti svarīgi Latvijas kinoskatītājiem uzdāvināt filmu, kas reizē būtu gan izklaidējoša, gan mentāli stimulējoša. "Īsāk sakot – kas būtu iejūtīga un nestulba komēdija. Manuprāt, gan latviešiem, gan baltiešiem kopumā ir sava īpatnēja un izsmalcināta humora izjūta. Starptautiskajās kinoaprindās pazīst jēdzienu "skandināvu humors", un, domāju, ir laiks pateikt, ka estētiski eksistē arī baltiešu humors. Tas ir līdzīgi melns kā somu humors, taču mazāk tumšs un depresīvs, krāsaināks un ironiskāks. Tādu cilvēku humors, kas uz sevi skatās kā uz lūzeriem, taču patiesībā ir ļoti sīksti. Filmas galvenās varones stāsts ir tieši šāda cilvēka stāsts."
Projekts lolots septiņus gadus, no kuriem scenārija rakstīšana aizņēmusi vismaz piecus. "Kā režisore biju stingra un nežēlīga pret scenāristi Lieni Lindi, jo montāžā daudz tika mainīts, īsināts, likts vietā. Radošais strīds starp scenāristi un režisori bija nemitīgi," atceras L. Linde. Bet laikam jau strīds bijis auglīgs, jo Melnais samts tika nominēts deviņās Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps kategorijās, arī kā labākā filma, Liene Linde nominēta balvai par labāko režiju un scenāriju, Inga Tropa – labākās aktrises balvai. Sabīne Tīkmane saņēma Lielo Kristapu kā labākā otrā plāna aktrise.