Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ar filmas projektu pa sētas durvīm

Kārtējais politiskais atbalsts, ko deputāti snieguši konkrētai filmai, atkal sašūpo kinonozari

Daži parlamentā atkal grasās kļūt par kino ekspertiem. Grābekļa vilinājums – savā tviterkontā ierakstījis Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe, uzzinot, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc producentu lūguma ir iesniegusi valsts nākamā gada budžetā pieprasījumu vairāk nekā par 900 000 latu piešķiršanu spēlfilmas Dvēseļu putenis ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Vērienīgo filmas projektu, kurš būtu veltījums latviešu strēlniekiem un kurš līdz 2015. gada izskaņai esot jāpabeidz, iecerējuši režisors Armands Zvirbulis, scenārija autors Alvis Lapiņš un producents Gatis Upmalis.

Pašreizējā situācija liecina, ka pērn kinonozares speciālistu pausto sašutumu par to, ka pēc Nacionālās apvienības (NA) ierosinājuma 2013. gada budžetā tika piešķirti 25 000 latu šī paša filmu projekta Dvēseļu putenis attīstībai, kā arī pēc NA pārstāvja Imanta Parādnieka pieprasījuma – 12 000 latu TV filmas projekta Zīmogs sarkanā vaskā attīstībai, nav ņēmuši vērā nedz deputāti, nedz arī paši kinoļaudis.

"Jā, ir labi, ka Saeimas deputāti vispār pievērš uzmanību tam, ka kinonozares finansējuma problēmas ir ļoti samilzušas," teic Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga un norāda uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas Inas Druvietes precīzi atzīmēto faktu, ka Dvēseļu putenim pieprasītais finansējums ir tikpat liels, cik NKC kopējais budžets, ieskaitot visu konkursu naudu. Tomēr – tādējādi kārtējo reizi tiek vienaldzīgi apieta Filmu likumā un Ministru kabineta noteikumos ierakstītā kārtība, kādā mūsu valstī tiek regulēta finansējuma – nodokļu maksātāju naudas – piešķiršana kinonozarei. Atkal izpaliek gan likumiskā kārtā iedibināts atklātais konkurss, kurā visi filmu projektu autori cīnās par līdzekļu piešķīrumu vienlīdzīgos apstākļos, gan arī nozares izvirzītu ekspertu vērtējums. Lēmumu par to, vai Dvēseļu putenim naudu piešķirs un kādā apjomā, novembra sākumā pieņems parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeima kopā.

Pašu filmu veidotāju domas dalās. Citi šajā situācijā saredz negodīgumu pret pārējiem producentiem, citi atzīst – visi ceļi finansējuma iegūšanai ir labi, ja nevēlas būt atkarīgs no kinonozares pustukšā maciņa un stiept apjomīgus filmu projektus vairāku gadu garumā.

Signāls citiem producentiem

"Deputātu lēmumam ir likuma vara, un es nezinu, ko mēs īsti varam darīt, lai šādi lēmumi vairs nenotiktu," saka I. Gailīte- Holmberga. "Tas ir bīstami – gandrīz miljons latu ir liela nauda, un to saņem privāta kompānija. Tas ir līdzīgi, kā piešķirt finansējumu bez atklāta iepirkumu konkursa jebkurā citā nozarē."

Tā kā pērn un arī līdz tam ir bijuši šādi precedenti, Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs G. Grūbe rosinātu izvērtēt, cik lietderīgs ir izrādījies Saeimas piešķīrums un vai šie projekti ir tikuši realizēti.

Arī no juridiskā viedokļa ir problēmas, kā noformēt šādu ārpuskārtas finansējumu konkrētam projektam. Saistībā ar pagājušā gada Saeimas piešķīrumiem gan Dvēseļu putenim, gan režisores Virdžīnijas Lejiņas Zīmogam sarkanā vaskā notikusi ilga komunikācija starp NKC un Saeimu. "Prasījām dažāda veida protokolus, lai varam precīzi juridiski noformulēt, uz kāda pamata ir šis finansējums," stāsta NKC vadītāja.

Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa norāda, ka parasti pieteikumu iesniegšana kinonozares rīkotajos "tradicionālajos" konkursos nozīmē lielu projektu ar daudz dokumentiem. "Ir jāsagatavo finansēšanas stratēģija, izrādīšanas stratēģija, lai šī filma nonāktu pie skatītāja, – tas viss nav nepamatoti. Ja projekts nonāk pie deputātiem – kā var spriest par tā kvalitāti?" Nozare stratēģiski domā arī par to, kādas filmas jāatbalsta, lai veidotos žanru dažādība, tiktu pārstāvētas dažādu skatītāju auditoriju intereses, izvairoties no tendenciozitātes vienā vai otrā virzienā. "Šajā gadījumā tāda iespēja tiek izslēgta."

Vairākums KDi uzrunāto nozares pārstāvju savās replikās pauda vienotu atziņu, ka tiesiskā valstī visiem kino veidotājiem ir jābūt vienlīdzīgām pozīcijām un spēles noteikumiem, nevis viens ir vienlīdzīgāks par pārējiem. "Man nav nekas pret filmu Dvēseļu putenis, bet viss, kā tas notiek, ir ārkārtīgi nepareizi," uzskata režisore, kultūras žurnāliste Kristīne Želve. "Kāds tad signāls tiek raidīts pārējiem producentiem, kas parasti cīnās kopējā konkursā par kopēju budžetu? Tāds, ka ir jāmeklē draugi, paziņas vai saites partijā un jāiet ar saviem projektiem pa sētas durvīm."

Filmas Latvijas simtgadei

Tomēr vislielāko neizpratni kinonozarē radot tas, ka Saeima nav lietas kursā par NKC kopā ar citām organizācijām veidoto Filmu nozares stratēģiju, kurā viena no stratēģiskajām līnijām ir Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

2014. gada budžets gan vēl nav apstiprināts, taču Kultūras ministrija šai pēdējā gadā izstrādātajai iniciatīvai jau ir ieplānojusi budžetu trim nākamajiem gadiem – Ls 186 000, Ls 500 000 un Ls 558 000. Līdzekļu piešķiršana notiktu īpaši izplānotā konkursa kārtībā. Diskusijās radusies ideja ekspertu komisijā pieaicināt arī citu jomu pārstāvjus – politiķus, vēsturniekus –, kuri izvērtētu šo filmu projektus no citiem aspektiem, piemēram, no to īpašā nozīmīguma valstij.

I. Gailīte-Holmberga stāsta, ka vērsīsies Saeimas komisijā, lai iepazīstinātu deputātus ar situāciju un rosinātu vienam projektam domāto gandrīz miljonu pievienot Latvijas filmas Latvijas simtgadei budžetam. "Pašlaik ražošanā ir pāris spēlfilmu, kuras varētu veltīt Latvijas simtgadei, – Viestura Kairiša Melānijas hronika, Dāvja Sīmaņa Pelnu sanatorija –, bet kurām finansējuma vienkārši nepietiek."

Jāpiebilst, ka iecerētais kinonozares budžets nākamajam gadam ir Ls 2 073 387.

Finansējums nav adekvāts

"Reakcija ir tāda, kādai tai jābūt, – katlam šobrīd ir jāvārās, un, ja kaut kas mainīsies kino finansēšanas sistēmā, viens liels mērķis būs sasniegts," KDi savu nostāju pauž režisors Armands Zvirbulis, kurš uzņēmies veidot vērienīgo kinostāstu par strēlnieku gaitām pēc Aleksandra Grīna romāna. Lai arī pats atzīst, ka, lūdzot naudu Saeimai, netiek ievērota likumiskā finansējuma pārdales kārtība kino, Dvēseļu puteņa veidotāji tomēr nav raduši citu platformu, kurā vērsties, lai realizētu kopumā divus miljonus vērto filmas projektu. Startējot tradicionālajā konkursā, ja šāds projekts tiktu atzīts par prioritāru, tiktu apstādināta visa nozare vai arī projekts saņemtu minimālu dotāciju pa pilienam nezin cik gadu garumā, uzskata režisors. "Krīze ir novedusi finansējumu kino līdz izdzīvošanas minimumam."

A. Zvirbulis nepiekrīt, ka Saeimā uzrunātie cilvēki šajā gadījumā būtu jāsauc par "projekta vērtētājiem". "Es viņos vairāk saredzu pilsoņus, kuri pauda viedokli, ka šāds stāsts ir vajadzīgs. Protams, Saeima nav tā vieta, kur būtu jātirzā filmu projektu kvalitāte un finansējuma nepieciešamība."

Režisors uzskata, ka indikācijas par tādu filmu nepieciešamību, kas stāsta Latvijas stāstus, parādījušās jau gadu nesenā pagātnē pašu kinoveidotāju vidū (viņš piemin Māra Martinsona darbu Namejs, Andreja Ēķa un Aigara Graubas Leģendu par Nameja gredzenu, kā arī V. Lejiņas Zīmogu sarkanā vaskā), sabiedrībā un arī Saeimā, tomēr, viņaprāt, no kinoindustrijas vadības reakcijas īsti nav bijis.

Tiesa, par izstrādāto līniju Latvijas filmas Latvijas simtgadei viņš ir lietas kursā, jo pats ir Valsts kultūrkapitāla fonda kinonozares komisijā, taču uzskata, ka tai iecerētais finansējums nav adekvāts.

Viņaprāt, lielais stāsts patlaban esot par sistēmas maiņu un prioritāšu sakārtošanu kinojomā Latvijā. "Pēc būtības ir nepieciešami cilvēki, kas var un drīkst pēc sava amata normatīvo uzdevumu aprak sta cīnīties par kino finansējumu," viņš saka. "Šobrīd kino centra vadītāji ir ierēdņi Kultūras ministrijā un nevar iet uz Saeimu sist kulaku galdā: "Tā situācija ir tāda – dodiet naudu!""

Otru Dvēseļu putenim nepieciešamo finansējuma daļu – arī teju miljonu latu – pēc Saeimas komisijas iesniegtā priekšlikuma paredzēts piešķirt 2015. gadā. "Ja valsts galvas un kinodzīves vadītāji uzskata, ka šādam vēsturiskam darbam ir jābūt, manuprāt, vismaz kādiem 80 procentiem jābūt valsts ieguldījumam, pārējie – producentu atbildība," pauž A. Zvirbulis, kurš norāda, ka tas nav komerciāls projekts.

Visi ceļi ir labi

"Kino profesionālis pēc savas būtības ir mazliet skaudīgs – grib to savu bērniņu redzēt, un viņš arī iebļausies: "Kāpēc tu bez rindas!?" Tomēr šajā gadījumā šo producentu attapību es vērtēju ļoti augstu – žēl, ka mēs to neesam darījuši," atzīst producents Andrejs Ēķis. Tandēmā ar režisoru Aigaru Graubu viņš pašlaik attīsta filmu Leģenda par Nameja gredzenu, un arī viņu plāns ir valsts simtgade, tāpēc finansējumu tai meklēs dažādos veidos.

"Bet tāda ir dzīve!" viņš atzīst. "Ja esmu producents ar smadzenēm, kāpēc man gaidīt kārtējo atlasi, ja tajā fondā nauda ir tikai diviem vai trim projektiem? Jāgaida pieci gadi, kamēr pienāks tava kārta un dabūsi nepietiekamus līdzekļus, lai uztaisītu skaistu filmu rādīšanai kinoteātrī, nevis sev mājās. Es uzskatu, ka visi ceļi ir labi."

A. Ēķis pauž jau A. Zvirbuļa teikto – kopš NKC vairs nav neatkarīga organizācija, bet atrodas KM pakļautībā, tā darbinieku rokas lielā mērā ir sasietas, tieši tāpēc kino sabiedrība gribot pārveidot NKC par filmu institūtu, kuram būtu vairāk iespēju piesaistīt līdzekļus arī no citurienes un vēl vairāk domāt par nozares attīstību. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja