"Šis vārds apzīmē jūras daļu, kurā notiek saimnieciskā darbība," paskaidroja žūrijas pārstāvis, tulkotājs, literārais redaktors un terminologs Aldis Lauzis. "Tas veidots pēc latviešu valodas likumībām un papildina ekonomģeogrāfisko vārdu klāstu," viņš piebilda.
Daksītis un Porziņģis
Par 2015. gada vārda nosaukumu kopumā cīnījās seši finālisti. Viens no tiem atgādināja par pirmo gada vārdu "zīmols", kas tika paziņots 2004. gadā. Šajā laikā tas ir labi "iedzīvojies" latviešu valodas lietotāju ikdienā, un tam ir izdomāti dažādi atvasinājumi. Žūrijas pārstāvis akcentēja, ka pēdējā laikā plaši izmantota "pārzīmološana", kam atbilst angļu vārds "rebranding".
Iepazīstinot ar rezultātiem, Aldis Lauzis atgādināja, ka par uzvarētājiem gada vārda kategorijā divas reizes ir kļuvuši vārdi, kas nākuši no bērna mutes, – "mēstule" un "ausīši", kas triumfēja pērn (tie ir ausu sildītāji, kurus lieto gan bērni, gan arī pieaugušie). Arī šoreiz par reālu pretendentu uz šo titulu tika uzskatīts bērna izteiktais "daksītis", kas ir dakšiņas un nazīša apvienojums.
Gada vārda kandidātu vidū bija arī "rītdienīgs", "papēžmeitene" un "Porziņģis". "Tas ir latviešu vārds, kas pagājušajā gadā skanējis visā pasaulē un locīts dažādos veidos," par pazīstamā latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa uzvārda iekļaušanu šajā finālistu sarakstā sacīja žūrijas pārstāvis un aicināja iepriekš pieminētos vārdus izmantot savā praksē un palīdzēt tiem iesakņoties latviešu valodā.
Aukstums un nabadzība
"Kāda sabiedrība, tāda valoda," atzina žūrijas pārstāvis, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks, kurš nosauca gada nevārda goda ieguvēju. Tas tika piespriests vārdam "uzstādījums", kas nevietā tiek lietots kā "mērķis", "iestatījums", "nostādne", "princips" u. tml. Uz šo titulu pretendēja arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas restorāna nosaukuma sākotnējais variants "Kleever", kas pagājušajā gadā izskanēja ar īpašu troksni.
"Mēs paši neko oriģinālu neizdomājam, mēs tikai reaģējam uz to, kas nāk no ārpuses," par svešvalodu ietekmi uz latviešu valodas attīstību sacīja žūrijas pārstāvis. Uz gada nevārda titulu pretendēja arī "brančs", "sadalāmie bēgļi" un "oriģinālā māsa" (pirms kāda laika akcijas organizētāji atklāja vienu ļoti izteiksmīgu pašdarbības un tulkošanas neprasmes piemēru: "Gurmānus Esplanādē iepriecinās krāsainais brančs un bērnu pop-up restorāns").
Par 2015. gada spārnoto teicienu tika izraudzīts "salauztā slotaskāta krimināllieta". "Tas raksturo absurdo kriminālprocesu pret cilvēku (Daini Rūtenbergu), kurš, aizstāvot Latvijas Satversmes vērtības, kādā pretvalstiskā mītiņā salieca slotaskātu," uzsvēra žūrijas pārstāve, valodniece un Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Vineta Poriņa.
Žūrijas pārstāve no visiem pieteiktajiem spārnotajiem teicieniem izcēla vēl vairākus spilgtus piemērus, kuru starpā ir "kļūdu bijis daudz, bet sistēma kārtībā", "es tajā laikā biju Ķīnā", "ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā iekost" (saņēma Rīgas Latviešu biedrības speciālbalvu), "sods par braukšanu sabiedriskajā transportā" un "mūs var glābt aukstums un nabadzība".
Īpašā instrukcija
Šīs akcijas organizētāji pievērsa uzmanību arī savārstījumiem vai samudžinājumiem, kas dzīvo valodas telpā (nesakarīgākajiem vārdu virknējumiem, kas nopietni domātā tekstā dzirdēti vai lasīti 2015. gadā). Par uzvarētāju šajā kategorijā tika nosaukts "instrukcija bērna lietošanai skolā". Par vienu no galvenajiem konkurentiem kļuva "bērnu veidošanas komplekts". "Uzreiz varam acu priekšā uzburt gleznas," jokojot teica žūrijas pārstāve literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane.
Uz savārstījuma titulu pretendēja arī šāds piemērs, kurš no lasītāja prasa īpašu iedziļināšanos: "Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas AirBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas."
Akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens šogad norisinājās jau trīspadsmito reizi pēc kārtas. To rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Tās mērķis ir rosināt daudzpusīgu, pastāvīgu un argumentētu dialogu starp dažādiem latviešu valodas lietotājiem. "Tagad sākam krāt 2016. gada pamanījumus," rosina akcijas organizatori. Savus vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus var sūtīt uz e-pasta adresi [email protected].