Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Piektdiena, 21. februāris
Eleonora, Ariadne

Dzejnieka mīlas vārdi. Jāni Peteru pieminot

Atvadoties no daudzu latvieša smadzenēs iekodētu dziesmu vārdu autora Jāņa Petera (30.06.1939.–27.01.2025.)

Naktī pēc ziņas par Jāņa Petera nāvi, domājot, cik gan lielu ietekmi uz mūsdienu latvieti un arī šo biklo rindu autoru viņš ir atstājis, atcerējos bērnību. Trīs vai četru gadu vecumā biju tik daudz saklausījies no platēm Raimonda Paula dziesmas, ka bija arī tādas favorītes, ko zināju no galvas līdz vissīkākajai niansei. Viena no tām bija Dzejnieka mīlas vārdi ar Jāņa Petera vārdiem. Paņēmis badmintona raketi kā ģitāru, jo īstās nebija, strinkšķināju stīgas un skraidīju starp ābelēm pa dārzu Cekulē, vecvecākiem par prieku dziedādams šo dziesmu, kaut līdz apjēgai, kas ir "dzejnieks" vai "mīla", protams, bija vēl tālu.

Trīs minūtes ilgā dziesma, kas nezinātājam, izlasot tikai nosaukumu, šķistu kaut kas saldsērīgs un viegli romantisks, patiesībā ir pēc to laiku PSRS estrādei pieļaujamiem standartiem episka – ar izteiktu dramaturģiju, kāpumiem un kritumiem vairākās citā no citas atšķirīgās daļās, kas lieliski turas kopā ar lielformāta klasiskās mūzikas skaņdarba cienīgām pārejām. Zibenīgam un trauksmainam klavieru ievadam pēc galvu reibinošiem basīgo sitaminstrumentu dārdiem ar pārpasaulīgu, kā no mītiskajām sendienām izceltu bezvārdu vokalīzi pievienojas sieviešu koris, un vienlaikus ar to Viktors Lapčenoks tik aizrautīgi kā tāds spriedzes filmas varonis pašā karstākajā cīņas momentā augstā reģistrā nodzied pirmās rindas ("Mīļā, panāc pretī / Vienu gaismas sprīdi"), lai tūliņ sekotu atslābums, Lapčenokam turpinot dziedāt jau zemākā, tādā kā maigā guļamistabas balsī, jo ir sākusies dziesmas liriskākā sadaļa ("Vienu gaismas sprīdi paliec tuvumā..."), fonā turpinot skanēt tai pašai sieviešu vokalīzei nu jau orķestra stīgu un pūtēju kompānijā. Taču šī nav opera, kurā divas stundas var gaidīt sižeta pavērsienu, un tūliņ atsākas trauksme, dziesmai kā varenam kuģim cilājoties un sitoties pret viļņiem, tos šķeļot nakts melnumā ("...Tuvu man, tumsai cauri / Tevi es nesīšu / Tu mana ēna baltā / Pusnaktī un rītos, / Vienu gaismas sprīdi / Es tev parādā"), lai izskaņā ar vijolēm noliktu klausītāju atpakaļ uz zemes un ieaijātu saldā miegā. Tikai pēc vairākiem gadu desmitiem pirmoreiz izlasot šo Jāņa Petera dzejoli, neizpratnē palieku uz pauzes, nobrīnoties, kā gan četru gadu vecumā varēju to nodziedāt no galvas. Droši vien tas ir Paula un Petera savstarpējās ķīmijas nopelns, vienam otram iedvesmojot un padarot nesaprotamo par saprotamu caur mūziku.

2016. gadā, viesojoties pie manis raidījumā Zibens pa dibenu un stāstot par savu 1972. gada plati, komponists uzsvēra, ka šai dziesmā arī Lapčenoks varēja izdziedāties pēc sirds patikas, lai Petera vārdus pa Paula sliedēm aizvestu pie klausītāja. Iespējams, šis dzejolis, nonācis cita komponista rokās, liktu tapt liriskai un maigai dziesmai, bet tieši Paula un Petera tandēmā tas uzbango kā jūra vētras laikā. Abu autoru sadarbībā tapuši arī citi gandrīz par himnām kļuvuši darbi – Manai dzimtenei un Tava balss (Mēmā dziesma), arī muzikālajai izrādei Nāc pie puikām sacerētais cikls, ko izpildīja grupa Dālderi, un dziesmas Dailes teātra izrādei Šerloks Holmss, ko dziedāja aktieri.

Cita septiņdesmito gadu latviešu bērna ikdienas skaņu celiņa neatņemama sastāvdaļa ir Jāņa Petera un Ivara Vīgnera dziesmu cikls Leļļu teātra izrādei Šveiks (1976), tajā galvenais solists bija Ojārs Grinbergs.

Vēl viena dziesma ar Jāņa Petera vārdiem, kas noteikti saucama par šedevru, ir Mārtiņa Brauna Dvēselīte (Dziesma par spēli), kas kļuva par Arvīda Krieva filmas Spēle (1981) vadmotīvu un pēc tam arī par vienu no Brauna grupas Sīpoli izcilākajām balādēm varenās balss īpašnieka Nika Matvejeva izpildījumā. Citas slavenas Matvejeva un Sīpolu izpildītās Brauna un Petera dziesmas Mīla ir kā uguns nosaukums vien jau pasaka to pašu, ko Paula un Petera uzburtā noskaņa iepriekš minētajos dzejnieka mīlas vārdos.

Nosauktais ir tikai daļa no sabiedriskā darbinieka un publicista, pirmkārt tomēr dzejnieka Jāņa Petera daiļrades, bet noteikti tā zināmākā, kas caur dziesmām iededzinājusi kaut kādu kodu latvieša smadzenēs, un to tik viegli no turienes vairs neizdzēst. Iznākuši arī divi skaņu ierakstu albumi, kas veltīti tieši dzejnieka daiļradei: plate Jānis Peters (Melodija, 1976), kurā dzejas lasījumi autora un aktieru sniegumā mijas ar jau pazīstamām dziesmām, un kompaktdisks Sanāciet, sadziediet! (Microphone Records, 2014) – izlase ar dažādos laikos ierakstītām, joprojām latviešu viesībās un arī mūsdienu filmās bieži skanošām dziesmām, kuru pamatā ir Jāņa Petera dzeja, – Paula Laternu stundā, Griezīte, Kurzeme, Genoveva, Ulda Stabulnieka Bišu koks, Ivara Vīgnera Ar mīlestības pinekļiem u. c.

Atgriežoties pie iepriekš jau pieminētās, manuprāt, izcilākās Raimonda Paula 1972. gadā iznākušās plates, ir jāatgādina, ka nesen mūžībā aizgāja arī citu šajā albumā iekļauto šedevru vārdu autore Daina Avotiņa (04.11.1926.–05.01.2025.). Laikmets aiziet, lai dotu vietu nākamajam, – mēs jau visi sen zinām, ka tas ir neizbēgami. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienu vai otru

Izlasot kādā portālā virsrakstu, ka "Amuna Dāvis ir satriekts par influencera Roja Rodžera izteikumiem", es nodomāju – cik gan Dieva svaidīti ir cilvēki, kas zina, kas šīs personas īsti ir!

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja