Domājot par nākotni, mēs ar baiļu, prieka, ziņkāres vai dusmu trīsām gaidām šķietami neizbēgamo galu – maiju kalendāra beigas, pandēmijas, apokalipses, Rietumu civilizācijas bojāeju, viesuļvētras un nekad vēl agrāk nebijušas lietusgāzes, bet tad, kad tas viss paiet, ir jāsaprot, – ko nu? Kad viss nebijušais ir kļuvis par bijušo. Kā dzīvot tālāk?
Visi stāsti tā vai citādi esot par tuvošanos nāvei un tās neizbēgamību, intervijā BBC saka Džons Ronalds Rūels Tolkīns. Šajā pārgājienā – ar gredzenu vai bez tā – mēdz gadīties visādas lietas un tiek sastapti visādi ļaudis. Dažkārt tos izdodas pārvērst stāstos, kurus lasot kāds pat aptver, kā dzīvot tālāk. Piemēram, Jānis Jaunsudrabiņš savā notikumu un cilvēku Baltajā grāmatā īpaši atceras vareno stāstnieku klibo Jurku, no kura viņš esot iemācījies pieticību un bezbēdību. Citreiz neviens neko neaptver, tikai priecājas par stāstu, un viss.
Prozas lasījumu festivāls aicina līdz 15. oktobrim sūtiīt pavisam jaunu vai arī jau kādu laiku atvilktnē noturētu, taču iepriekš nekur nepublicētu stāsta manuskriptu, kura apjoms būtu 5000 līdz 10000 rakstu zīmes ar visām nepieciešamajām atstarpēm, kā arī īsu aprakstu par sevi vienā izsmeļošā rindkopā uz e-pastu: [email protected] ar norādi Kā dzīvot tālāk. Aicināti piedalīties gan jau pieredzi un atzinību guvuši rakstnieki, gan arī tie, kas rakstīt sākuši nesen.
Darbus godprātīgi, nesavtīgi un ieinteresēti izvērtēs profesionāla žūrija, bet piecu labāko darbu autoriem tiks dota iespēja uzstāties kādā no festivāla Prozas lasījumi 2024 pasākumiem šī gada decembrī. Šī gada jaunums – spilgtākais konkursa stāstnieks tiks apbalvots ar 500 eiro naudas balvu un iespēju 2025. gada vasarā uzturēties un jaunradīt Dubultu Rakstnieku namā.
Rezultāti par pieciem labākajiem tiks paziņoti 1. novembrī Prozas lasījumu Facebook kontā un uzvarētājiem personīgi, savukārt laureāti tiks noskaidroti lasījumos decembrī.
Prozas lasījumi ir starptautisks literatūras festivāls, kas ik gadu decembra sākumā notiek Rīgā.
Vairāk: www.prozaslasijumi.lv