"Viņš bija romānu rakstnieks, nevis vienkārši rakstnieks," atvadu rakstā uzsver Le Monde. "Romānā kā literatūras žanrā viņš saskatīja līdzekļus pilnīgām zināšanām – kā estētiskām, tā teorētiskām."
Spožākais XX gadsimta čehu rakstnieks Milans Kundera dzimis 1929. gada 1. aprīlī Čehijas pilsētā Brno ievērojamā muzikologa un pianista Ludvīka Kunderas ģimenē. Jau agrā bērnībā Milans Kundera mācījies klavierspēli, vēlāk – muzikoloģiju. Kundera studējis literatūru un estētiku Kārļa Universitātē Prāgā Mākslu fakultātē, bet pēc neilga laika pārgājis uz Kinoakadēmiju. Milans Kundera bija viens no Prāgas pavasara ideologiem. 1975. gadā 45 gadu vecumā pēc 1968. gada Padomju Savienības iebrukuma Čehoslovākijā kritizēšanas Kundera bija spiests emigrēt uz Franciju, kur 80. gadu sākumā ieguva Francijas pilsonību. Ar romānu Nemirstība 1990. gadā rakstnieks pārgāja uz franču valodu.
Milana Kunderas pirmais romāns Joks par jaunieti, kuru nevainīga joka dēļ izslēdz no universitātes un komunistiskās partijas, publicēts 1967. gadā. Kunderas slavenākais darbs Nepanesamais esības vieglums ir publicēts 1984. gadā. Tas ir stāsts par brīvību un kaislībām gan individuālā, gan kolektīvā līmenī, kas risinās Prāgas pavasara laikā un tā seku izskaņā trimdā. 1988. gadā pēc romāna motīviem tapusi filma ar Žiljetu Binošu un Danielu Deju-Lūisu galvenajās lomās. Kundera bieži ir ticis piesaukts kā Nobela prēmijas literatūrā kandidāts, taču tā arī nav saņēmis šo balvu. Britu laikraksts The Guardian šo pārpratumu izcēlis pat atvadu raksta virsrakstā – Nobela prēmijas laureāts, kurš tāds nekad nav bijis.
Milanam Kunderam bija raksturīgi izaicināt ar pretrunīgiem aforismiem par aktuāliem politiskiem un ideoloģiskiem jautājumiem, kas bieži izsauca polemiku. Piemēram, vēsturnieks Tonijs Džads grāmatā Pārvērtēšana. Esejas par aizmirsto 20. gadsimtu atsaucas uz šādu izteicienu: "Pieminēšana ir tikai vēl viens veids, kā aizmirst, un vēsturnieks ir atbildīgs – vismaz – par aplamu atmiņu izlabošanu."
"Kunderas maģiskais reālisms bija tik pieejams – nekad pārāk maģisks, nekad pārāk smagnēji reālistisks, tas vienmēr šķita esam par mūsu pašu dzīvi. (..) Kundera rakstīja gandrīz par visu: par atcerēšanos un aizmiršanu, suņiem, nāvessodiem, kaktusiem, miera gājieniem, kailumu, gremošanas traucējumiem, par mīlestības un nodevības politiku, par cīņu starp dvēseli, kura ilgojas lidot, un stūrgalvīgo, zemes dzīvē ievilkto ķermeni, kas atraugājas, trokšņo un smejas par sevi," britu laikrakstā The Guardian atvadās Robins Ašendens.