Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Lasa arī Beļģijas vēstnieks

Latviešu stils, latviešu jaunais vilnis, latviešu avangards - tā ārzemju blogos reizēm tiek raksturots Latvijas mākslinieku devums komiksa žanrā. "Tā nedaudz ir mūsu vaina, jo mums pašiem vislabāk patīk tieši mākslas komiksi," atzīst Dāvids Šilters, kura izdotais alternatīvais Baltijas komiksu žurnāls kuš! jeb š! pašlaik ir vienīgais Latvijā topošais komiksu izdevums.

Vismaz pieaugušajiem. "Mēs esam latviešu komiksa vēstnieki, un citi domā, ka Latvijā ir raksturīgi tieši mākslas komiksi." Ierastajā tandēmā ar Sanitu Muižnieci klajā laists 13. numurs, kas veltīts komiksa autobiogrāfiskajam žanram, savus personīgos stāstus uzzīmējuši 26 mākslinieki no dažādām valstīm.

Tintiņš un Kurbads

Dāvids savā dzimtajā valstī Šveicē uzauga ar komiksiem - ne jau ar tiem no ASV ar supervaroņiem, bet gan ar tiem, kas tapuši Francijā un Beļģijā. "Es uzaugu ar tiem "normālajiem" komiksiem, un nu man vairs nepatīk," viņš saka. "Tintiņa piedzīvojumi vēl uzdzen nostalģiju, bet vispār man vairāk patīk eksperimentālais komikss - stāsti pieaugušajiem." Kad Dāvids, pēc izglītības ekonomists, ieradās Latvijā, viņam šeit nebija darba, taču bijusi vēlme palikt, tādēļ viņš izlēma radīt pie mums neesošu lietu - komiksu žurnālu. Pirmie kuš! iznāca 2007. gadā latviešu valodā, taču drīz vien, saskaroties ar izplatīšanas problēmām un ekonomisko krīzi valstī, izdevums kļuva mazāks formātā, ieguva saīsināto nosaukumu š! un tagad tiek izdots tikai angliski un sasniedz lasītājus arī ārzemēs - pat Filipīnās un Tokijā. Jāuzsver, ka tie ir mākslas jeb autorkomiksi, kas nav masu produkcija, tāpēc veikalu plauktos tie atrodami vien pāris desmitos eksemplāru. Ja rodas vēlme iepazīt š!, vietējo tirdzniecības vietu saraksts ir atrodams www.komikss.lv.

"Neesmu studējusi mākslu, bet gan tulkošanu un sociālo darbu, - mani vienkārši interesē stāsti, un komiksi kā vizuāli stāsti ir vēl interesantāk," teic Sanita. Viņas attiecības ar komiksiem veidojušās teju identiski kā citiem viņas vienaudžiem Latvijā - mājas bibliotēkā atradušās četras A4 formāta komiksu grāmatas, kuras XX gadsimta 90. gadu sākumā vērienīgās tirāžās izdeva Sprīdītis. Sanita atceras: "Stāsts par Kurbadu manī iedvesa šausmas, bet es to lasīju ļoti bieži un cerēju, ka Kurbads tomēr netiks nogalināts." Vēlāk daudziem priekšstatu par komiksu radīja dāņu izdevniecība Egmont, kas arī tagad apgādā Latvijas bērnus ar Toma un Džerija un Donalda Daka dēkām. Tomēr - vai bērni, jaunieši un pieaugušie Latvijā nav pelnījuši vietējo autoru veidotus vizuālos stāstus, un kāpēc komiksu kultūra Latvijā ir pačabējusi, tā īsti nemaz nesākusies? "Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka Latvijā ir stipra karikatūras tradīcija, un varbūt to, ko māca, piemēram, Mākslas akadēmijā," Sanita izsaka minējumu. "Padomju laikā animācijas filmas bija tāds stiprais punkts un varbūt komikss nešķita interesants. Īstenībā - es gribētu izpētīt, kas notika."

Jābūt labam stāstniekam

kuš! kopš 2009. gada regulāri atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Dāvida un Sanitas motivēti, kuš! veidošanā piedalās daudzi Latvijas mākslinieki: Mārtiņš Zutis, Ingrīda Pičukāne, Rūta Briede, Oskars Pavlovskis, Anna Vaivare, Anete Melece, Dace Sietiņa u. c. Ar autoriem notiek regulāras tikšanās, viņu darbi tiek pārstāvēti komiksu izstādēs un festivālos Eiropā, kur savukārt tiek sastapti daudzi ārzemju autori. Mākslinieki tiek motivēti radīt komiksus, dodot viņiem iespēju darboties rezidencēs un komiksu darbnīcās ārzemēs. kuš! izdevēji ir pārliecinājušies, ka izklāstīt stāstu vizuāli ir ļoti sarežģīti. "Ir jābūt labam stāstniekam - tas pat ir svarīgāk nekā būt labam zīmētājam," uzskata Dāvids, bet Sanita uzstāj, ka ir jābūt abiem kopā. Galu galā viņi vienojas, ka komiksu veidošana ir dubultā spēka māksla. Viņi ir nolēmuši, ka mākslinieku veikums šajā žanrā ir jānovērtē, tāpēc jau jūnijā tiks izsludināta pirmā Latvijas komiksu balva. Trīs labāko darbu autori rudenī tiks godalgoti "naudā un graudā", un tas iespējams, pateicoties sadarbībai ar Beļģijas vēstnieku Latvijā Franku Arnautsu. "Viņš pats daudz lasa komiksus - katru reizi, kad brauc uz Beļģiju, dodas uz komiksu veikalu," atklāj Dāvids.

Migrantu stāsti

Komiksā žanru ir tikpat daudz kā kino vai literatūrā. Ir pat komiksi reportāžas. Šo žanru spilgti pārstāv maltiešu amerikāņu izcelsmes mākslinieks, žurnālists Džo Sako, kurš savu braucienu iespaidus no Palestīnas un citām valstīm pārvērš nevis rakstā, bet komiksā. kuš! žurnālā arī esot maz izklaides - vairāk vielas pārdomām. Viņuprāt, komikss ir atbilstošs veids, lai runātu par jebkādām tēmām. Paraugs tam ir pašlaik izsludinātā Eiropas balva Comix4=Komiksi vienlīdzībai, kurai līdz 30. jūnijam var pieteikties komiksu autori ar migrācijas izcelsmi. Tīmekļa vietnē www.comix4equality.eu jāaugšuplādē savi darbi kādā no trim tematiskajām kategorijām: cīņa pret rasismu, migrācijas stāsti un stereotipi. Sanita skaidro: "Piedalīties var tie, kas ir piedzimuši jebkurā no valstīm un šobrīd dzīvo kādā no Eiropas valstīm vai arī ir otrās paaudzes imigranti. Ideja ir caur personīgiem stāstiem vērsties pret tādām lietām kā rasisms, neiecietība un paaugstināt toleranci." Balvā - naudas prēmijas un iespēja piedalīties komiksu festivālā Boloņā. Pēc tam - ceļojošā izstāde Igaunijā, Rumānijā, Bulgārijā, Itālijā, kā arī Latvijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja