Pirms divām nedēļām kinoteātrī K.Suns notika pilnmetrāžas spēlfilmu ražošanas projektu publiskā prezentācija, kurā režisori un producenti izklāstīja savu ieceri ekspertu komisijai. Ar savām topošajām filmām iepazīstināja Māris Martinsons, Juris Poškus, Aiks Karapetjans, Jānis Nords, Jevgeņijs Paškevičs, Varis Brasla un divi debitanti – Staņislavs Tokalovs un Roberts Klimovičs. Pilnmetrāžas spēlfilmu projektus vērtēja režisors un pedagogs Pēteris Krilovs, filmu izplatīšanas speciālists Atis Amoliņš un Nacionālā kino centra pārstāvis Uldis Dimiševskis.
Pēc ekspertu komisijas atzinuma lēmumu par konkrētu projektu finansēšanu pieņēma Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma (bija plānots atbalstīt ne mazāk kā divus projektus). Spēlfilmu projektu kopējā pieprasītā summa bija 2 058 889 eiro, taču Nacionālā kino centra rīcībā – 24% no nepieciešamās naudas. 9. aprīlī tika paziņoti konkursa rezultāti. Atbalstu guvusi Aika Karapetjana filma Pirmdzimtais (saņēmusi 208 000 eiro filmēšanas pirmajam posmam) un Jāņa Norda filma Ar putām uz lūpām (piešķirti 292 393 eiro filmēšanas pabeigšanai).
KDi piedāvā ieskatu filmu projektos.
Ceļojums uz ziemeļpolu
Režisora Māra Martinsona topošā filma Maģiskais kimono būs emocionāls stāsts par divu cilvēku pēdējo ceļojumu – pusmūža japāniete Keiko dodas uz Rīgu, kur satiek savu zudušo vīru. "Kāpēc viņš izlemj parādīties Latvijā?" jautā Pēteris Krilovs, jo galvenās varones jaukajā un maigajā piedzīvojumā pietrūkstot dramatiska notikuma, kas izraisītu katarsi un kontaktu ar astrālo pasauli. Jau trešo reizi režisors Māris Martinsons sadarbojas ar aktrisi Kaori Momoi, kura šoreiz ir pilntiesīga filmas autore. Īpaša uzmanība Maģiskajā kimono pievērsta kulinārajai kultūrai, lai atklātu Japānas un Latvijas virtuves daudzveidību. "Viņai garšo kartupeļi," režisors nodod aktrises gastronomisko vājību. Pa šiem gadiem Kaori Momoi iemīlējusi Latviju un vēlas parādīt pasaulei vietējos iedzīvotājus, taču Uldis Dimiševskis uzskata, ka scenārijā ļoti liels akcents tiek likts uz galvenajiem varoņiem un pārējais izskatās kā dekorācija. "Scenārijs mainās katru nedēļu," apgalvo Māris Martinons.
"Filma sakņojas realitātes vērojumā, bet, patiesību sakot, ir metaforisks un filozofisks komentārs par laika relativitāti un to, cik mēs katrs esam savas dzīves saimnieki," par režisora Jura Poškus topošo darbu Saule spīd 24 stundas stāsta tās producente Madara Melberga. Pēc konflikta darbā un ģimenē Harijs ("Es viņiem beidzot pateicu, ko domāju!") kopā ar draugiem dodas jautrā izbraukumā ar helikopteru, sadzeras viskiju un saprot, ka dzīve nav tāda, kādu viņš vēlas. "Viņš to sajūt kā cietumu," paskaidro režisors, kurš savas filmas galveno varoni aizsūta uz ziemeļpolu. Ekspertu komisija norāda, ka pirmajā daļā neapmierina varoņu leksika (Pēteris Krilovs), savukārt otrajā daļā ir pārāk izstiepta notikumu gaita (Uldis Dimiševskis). Šīs nepilnības Juris Poškus cer novērst sadarbībā ar aktieriem, uzvelkot viņiem ainu kā mēteli. Galvenajā lomā būs režisora iepriekšējās filmas Kolka Cool (2011) zvaigzne Andris Keišs.
Bīstamāk, kustīgāk, noslēpumaināk
Studija Lokomotīve, režisors Aiks Karapetjans un operators Jānis Eglītis ir gatavi uzņemt mistisko trilleri Pirmdzimtais. Tas būs stāsts par 40 gadu vecu arhitektu Franci, kurš kopā ar sievu Katrīnu atgriežas no ballītes. Viņiem piesienas motociklists Armands, kurš vīra klātbūtnē pazemo sievu un aplaupa pāri. Pēc šī notikuma abu attiecībās sākas problēmas, kuru risināšana beidzas ar slepkavību. "Vairs nekādu spoileru!" paziņo režisors. Plānots, ka galveno lomu atveidos Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš. "Manuprāt, viņam ļoti labi varētu izdoties parādīt transformāciju no bailīga, šaubīga varoņa par brutālu, nežēlīgu cilvēku, kurš mīlestības dēļ ir gatavs uz ētiski nepieņemamām darbībām," aktiera izvēli pamato Aiks Karapetjans. Mūziku filmai Pirmdzimtais sacerēs komponists Andris Dzenītis.
Režisora Jāņa Norda nākamās pilnmetrāžas spēlfilmas Ar putām uz lūpām centrā ir bijušais policists Didzis (Vilis Daudziņš), viņa sieva Jana (Elita Kļaviņa) un vidusskolnieks Roberts (notiek aktiera meklējumi), kuri konfrontē cits citu un ļaujas emocijām. Viņu attiecību fonā tiek risināta spraiga sižeta līnija – vietējos iedzīvotājus apdraud izbēguši suņi, kas ir inficējušies ar trakumsērgu; tas ļauj vilkt paralēles ar cilvēkiem, kuri uzvedas agresīvi un neparedzami. "Es varu radīt pasauli, kas ir bīstamāka, kustīgāka, noslēpumaināka," filmas ideju ar savu iepriekšējo darbu Mammu, es tevi mīlu (2013) salīdzina režisors, kurš sava jaunākā projekta estētikā vēlas atsaukties uz amerikāņu fotogrāfa Gregorija Krūdsona daiļradi (operators Tobiass Datums). Eksperti izsaka bažas, vai zombiju filmu elementi jeb suņi "nenoēdīs" attiecību drāmu. "Man kā neizaugušam puikam gribas radīt ņigu ņegu raibo pasauli, kurā varoņi tiek mesti apkārt kā centrifūgā," atbild Jānis Nords.
Ierauti atvarā
Savu topošo pilnmetrāžas spēlfilmu Ko zina klusā Gerda režisors Jevgeņijs Paškevičs ir nodēvējis par psiholoģisku komēdiju. Tās darbība risinās pansionātā, kurā atjaunota 30. gadu noskaņa un mūsdienu pasaules atribūti tiek atstāti pie ieejas. Šajā nomaļajā vietā ierodas cilvēki no dažādām valstīm, kurus māte daba iesaista savdabīgā eksperimentā. "Viņi visi ir uz vājprāta robežas," saka režisors, kurš filmas varoņiem uzsūta trīs nedēļas ilgu tveici. "Nedaudz pasveša, bet ļoti skaista un sirreāla," filmu raksturo Pēteris Krilovs. Kinolentē Ko zina klusā Gerda tiek izmantota datorgrafika, ar kuru Jevgeņijs Paškevičs pirmo reizi saskāries savā darbā Golfa straume zem ledus kalna (2012). Tā tika veidota Maskavā, un visas sagataves uz Rīgu sūtītas elektroniski. "Tas bija bezgalīgi ilgi un ļoti slikti manai sirdij," atmiņās dalās režisors. Toreiz iegūtās zināšanas par datorgrafikas iespējām tagad dod lielāku vaļu viņa fantāzijām.
Pirms septiņiem gadiem Valmieras teātrī režisors Varis Brasla iestudēja scenārista Alvja Lapiņa pirmo skatuves darbu Atvari, kura notikumos viņš tagad iecerējis ieraut arī kinoskatītājus. Tas ir stāsts par dziedāšanas skolotāju Veltu un milici Juri, kuru attiecībās negaidīti ienāk Veltas pirmā mīlestība Ēvalds. Šo lomu atveidos Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita, kura nozīmīgākais notikums kinoaktiera karjerā ir piedalīšanās Ņikitas Mihalkova drāmā Saulesdūriens (2014). Filmas Atvari darbība risināsies 1949. gada rudenī izvešanas traģēdijas atblāzmā. "Dramatiskais gadskaitlis kalpo kā fons cilvēciskajām attiecībām, nezūdošajai vēlmei ne tikai izdzīvot, bet pilnasinīgi dzīvot, priecāties, mīlēt, izjust visplašāko emociju gammu," interneta vietne vdt.lv glabā atmiņas par 2008. gadā tapušo izrādi, taču Uldis Dimiševskis atzīst, ka šādas varoņu un vēsturisko notikumu attiecības rada sajūtu, ka "viņi dzīvo noslēgti un nav sava laika aculiecinieki".
Mīlestība uzvar kaisli
Savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu Tas, ko viņi neredz ir gatavs uzņemt režisors Staņislavs Tokalovs, kurš ir studējis dažādās pasaules pilsētās un kura darbs Mazliet ilgāk (2014) pagājušā gada nogalē tika atzīts par labāko īsmetrāžas spēlfilmu Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps. Režisora topošā kinolente vēsta par medicīnas māsu, kura ierodas Latvijā no Īrijas ("Atbraukšana uz citu valsti palīdz radīt vientulības sajūtu darba sākumā"), lai koptu paralizētu zinātnieku. Viņa sāk iemīlēties savā pacientā, kurš pamazām atlabst, taču abu attiecībās iebrauc trešais ritenis. "Tas ir viņa izgudrojums – dators Anna –, kurš arvien vairāk un vairāk sāk izskatīties pēc dzīvas būtnes," stāsta Staņislavs Tokalovs, kurš filmu Tas, ko viņi neredz ir iecerējis kā psiholoģiskā trillera un drāmas saspēli. Tieši šajā faktā eksperti saskata klupšanas akmeni, jo divu žanru apvienošana vienā filmā varētu izrādīties pārāk liels izaicinājums debitantam.
Savai pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai Nasta ir nobriedis 44 gadus vecais Roberts Klimovičs, kurš savulaik iemantojis popularitāti kā dažādu televīzijas raidījumu vadītājs (iepazīšanās spēle Mīl, nemīl u. c). "Mīlestība uzvar kaisli, bet kaisle nenomirst," apgalvo režisors, kurš šajā dzīves sāls ekranizācijā ir nolēmis izmantot tā saukto subjektīvo kameru. Līdzīgs paņēmiens ir īstenots tādās filmās kā Lēdija ezerā/Lady in the Lake (1947), Skafandrs un tauriņš/The Diving Bell and the Butterfly (2007). Pēteris Krilovs atklāj, ka viņam ir bijusi iespēja iepazīties ar vienu no pirmajiem scenārija variantiem, kas bijis izteikti nežēlīgs pret varoni: liekais slimais cilvēks nomirst, un visiem kļūst labi. "Tagad jūs iekrītat simtprocentīgā sentimentālismā," teic pedagogs, kurš Robertam Klimovičam iesaka runāt vairāk no sevis, jo patlaban uzrakstītais nedaudz atgādinot "vācu vai austriešu televīzijas filmas, kurās nāve ir tikai emociju fons, lai galvenie varoņi varētu kaut ko pārdzīvot".