Salīdzinot ar citiem pretendentiem, konkursa uzvarētājas galvenā priekšrocība bija pārliecinošais sniegums visās konkursa kārtās, atzīst konkursa komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters: "Komisiju pārliecināja Ditas Rietumas ļoti vienmērīgais sniegums visās konkursa kārtās. Priecēja tas, ka viņa filmu nozari redz plašākā tvērumā, ar to saprotot arī izglītību - gan šīs jomas topošo profesionāļu, gan auditorijas sagatavošanu. Pārliecinoša bija viņas līdzsvarotā pieeja attiecībā gan uz visai ģimenei un plašai sabiedrībai orientētām filmām, gan uz eksperimentālo kino un jaunu formu meklējumiem."
Komentējot savas ieceres jaunajā amatā, D. Rietuma atgādināja, ka gada beigās Rīgā notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija, kas ir unikāla iespēja Latvijas kino plašāk izskanēt Eiropas kontekstā. Gada nogalē plānoti intensīvi kino pasākumi, lai latviešu kino parādītu uz āru, savukārt latviešu skatītājs iepazītu Eiropas kino. Otrām kārtām D. Rietuma vēlas panākt, lai starp latviešu filmu veidotājiem sāk raisīties dialogs. "Latviešu kino dzīvo ar mitoloģiju, ka ir kino cilvēkiem, tautai un ir kino mākslai un festivāliem. Būtībā stāsts ir ļoti vienkāršs - ir vajadzīgs kino, kurš sasniedz ļoti plašu auditoriju, gan tas kino, kurš demonstrē Eiropas kino tradīciju, autorkino, modernisma iezīmes, un būtiski, lai tas izskanētu kinofestivālos. Ideālā variantā ir kompromiss, kā tas ir ar Jāņa Norda filmu Mammu, es tevi mīlu, kas ļauj runāt par jauno latviešu vilni spēles kino pieredzē. Ja visi tie, kas taisa "mākslu mākslai" un "mākslu tautai" - vienkārši kvalitatīvu mākslu -, spētu vienoties kopīgā cīņā par lielāku finansējumu nacionālajam kino, ideāls būtu sasniegts." Līdzšinējā prakse, kad notiek cīņa starp dažādiem projektiem, iesaistot Saeimu, ir destruktīva, pašiem māksliniekiem atņem spēkus un ir nozares strupceļš, uzskata D. Rietuma.
Par vēl vienu būtisku savas darbības virzienu NKC vadītājas amatā D. Rietuma min kinoizglītības ideju kopšanu, ar ko viņa līdz šim nodarbojusies nevalstisko organizāciju projektos: "Visapkārt ir tik daudz audiovizuālo parādību, bet bērni prot lasīt pamatā tikai Holivudas shēmas. Es to redzu, saskaroties ar studentiem, - paiet zināms periods, kamēr viņi saprot, ka var arī citādi un arī tas ir interesanti. To vajadzētu mācīt jau skolā, ka nav viens pareizais kino. Mana interese ir izveidot dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai kino kā tēmu vai priekšmetu mācītu skolās."
NKC vadītājas amatā D. Rietuma stāsies pēc mēneša, bet viņas darba
līgums paredz iespēju veikt radošus darbus, tas ļauj cerēt, ka Ditas
rakstus turpināsim lasīt arī KDi slejās.
Konkursa komisijā darbojās komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters (Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra p.i.), kā arī komisijas locekļi Jolanta Treile (KM Kultūrpolitikas departamenta direktore), Aleksejs Naumovs (Latvijas Mākslas akadēmijas rektors), Kristīne Lesiņa-Rāviņa (KM Personāla nodaļas vadītāja) un Iluta Treija (KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja). Kā eksperti komisijā bija pieaicināti Andrejs Ēķis (Latvijas kino ražotāju asociācija), Arvīds Krievs (Latvijas Kinematogrāfistu savienība), Uldis Cekuls (Latvijas kinoproducentu asociācija), Pēteris Krilovs (Filmu padome), Jānis Kalējs (Latvijas Filmu Servisa Producentu Asociācija) un Agita Kalviņa (personālvadības eksperte, Rīgas Starptautiskās ekonomijas un biznesa administrācijas augstskolas pasniedzēja).
No 2004.gada 27.jūlija līdz 2014.gada 20.janvārim Nacionālo kino centru vadīja Ilze Gailīte-Holmberga. Viņa, uzvarot starptautiskā konkursā, ieguvusi amatu Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā (Northern Dimension Partnership on Culture), kas līdz 2013.gada beigām atradās Ziemeļu Ministru padomē Kopenhāgenā, Dānijā, bet šogad atradīsies Rīgā.
(Papildināts ar Ditas Rietumas komentāru 3.-5.rindkopā.)