Cēsu Mākslas festivāla teicamajai kinomūziklu programmai uzradies ne mazāk varens konkurents – pats Dižais bards Šekspīrs, kura 450 gadu jubileju krāšņi svin visā pasaulē. Vai gan viduslaiku pils Cēsīs drīkst neielaist šī ģēnija kinorēgu savos kambaros? Tas nekas, ka turpat netālu mūžam možais dienasgrāmatu filmas žanra klasiķis Jons Meks šerpi apgalvo, ka īstais kino – uz filmlentes – ir miris, nepieņemt spēles noteikumus, ka gan Šekspīrs, gan viņa darbu ekranizācijas arī ir rēgi, kas trīs diennaktis spokosies lieliskajās Cēsu pils drupās, – tas būtu gatavais grēks. Tāpat kā grēks neapmeklēt Jona Meka dzīves fotospoku ekspozīciju Cēsu alus brūzī (izstāde aplūkojama līdz 9. augustam). Viss ir viens.
Jau piektā vēsturisko filmu skate, kas Cēsīs notiks no 8. līdz 10. augustam, sarūpējusi desmit teicamu šekspīrfilmu – gan animācijas, gan dokumentālā, gan spēles kino programmu –, kuru vidū, manuprāt, rodami trīs šedevri. Abonements uz visām filmām maksā tikai 20 eiro, ir arī bezmaksas seanss – laba lugas Venēcijas tirgonis ekranizācija ar fantastisku, sirdi plosošu Ala Pačīno aktierdarbu apmānītā un nodotā jūda Šeiloka lomā un īstiem Venēcijas eks- un interjeriem dramatiskās darbības fonā.
Lielākus bērnus un jauniešus priecēs animētās pasakas, kas tapušas pēc Šekspīra slaveno un ļoti populāro lugu Sapnis vasaras naktī un Spītnieces savaldīšana motīviem.
Faktu un zinību urķiem noteikti jāredz ievērojamā britu vēsturnieka Maikla Vuda dokumentālā versija par Šekspīra dzīvi un nāvi Meklējot Šekspīru, jo, kā zināms, nepaiet ne gads, kad pasauli nepāršalc svaigas ziņas par Šekspīra jeb Tā, ko sauc par Viljamu Šekspīru, kārtējo zinātnisko pierādījumu, ka cilvēks ar uzvārdu Šekspīrs atkal te ir un te atkal nav tas īstais lugu sarakstītājs, kurpnieka dēls dēkainis, pļēgurs, aktieris, erudīts Eiropas vēstures nostāstu interprets, izcils galma intrigants un pat slepens karalienes Zelta Elizabetes favorīts (vēlamo varat izsvītrot pēc savas labticības pakāpes). Tāpēc, lai nomierinātu nervus, Maikla Vuda versija pelna uzmanību.
It īpaši, ja turpat līdzās ir atraktīva izprieca – holivudizēta Šekspīra dzīves versija Anonīms, kuras autors – grāvēju režisētājs Rolands Emerihs – ģeniālā angļa mīklu atmin ar tik apšaubāmiem līdzekļiem, ka jauc galvu. Tiesa, šajā krāšņajā filmā piedalās izcilu britu aktieru buķete (Džolija Ričardsone, Rīss Īfanss, Deivids Tjūliss un pati Vanesa Redgreiva karalienes Elizabetes lomā). Būs dikti jautri, ja jums ir kaut elementāras kultūrvēstures zināšanas.
Kinovēstures interesentiem baudu sniegs tikšanās ar Amerikas kinoģēniju un brīnumbērnu – aktieri un režisoru Orsonu Velsu, kura interese par Dižo britu bardu bija nerimstoša visā Velsa daiļrades laikā. Fenomenāla filma mīkla ir Pusnakts zvani – Velsa variācija par piecām (!) Šekspīra lugām, precīzāk – to tēmām. Plus Orsona Velsa Otello ar viņu pašu šķietami krāptā mora lomā.
Cienījams ir arī populārā britu aktiera un režisora Keneta Branas ieguldījums Šekspīra darbu propagandēšanā caur Holivudu. Brana ir vīrs, kurš, šķiet, izvirzījis sev mērķi – ekranizēt vai iestudēt teātrī itin visu Šekspīra mantojumu (filmu šekspirizācijas jau pārsniedz desmit, režisētās izrādes šim skaitlim tuvojas). Branas Henrijs V – vēsturiskās lugas no Šekspīra hroniku cikla – ir gana izteiksmīgs piemērs, kā apvienot lietderīgo (izplatīt tautās Šekspīra kanonu) ar patīkamo, jo Brana allažiņ iemanās savās režisētajās filmās un izrādēs "pēc Šekspīra" nospēlēt centrālo lomu!
Saldajā ēdienā – trīs filmas – leģendas, kuras pamatoti var dēvēt par laikmeta – XX gadsimta – kinošedevriem.
Pietiek nosaukt tikai režisoru vārdus – Grigorijs Kozincevs, Toms Stopards (jā, jā, izcilais angļu dramaturgs un Šekspīra lugu kinoscenāriju autors Venēcijas festivālā pat saņēma galveno balvu par šo filmu – vienīgo režisēto) un itāļu operrežijas klasiķis Franko Dzefirelli. Un trīs filmas – pasaulslavenais Kozinceva Hamlets ar Inokentiju Smoktunovski dāņu prinča un Elzu Radziņu viņa mātes Ģertrūdes lomā, eksperimentālā kaprīze Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši (ekstrēma Stoparda versija par Hamletu, 1990. gads) un Romeo un Džuljeta – Dzefirelli skaistākā un romantiskākā filma, kas uzņemta senā aizvēsturē – 1968. gadā. Divi Oskari (operatoram un kostīmiem), pasakainā Nino Rotas mūzika un Zelta globuss pavisam jauniņajiem tēlotājiem Olīvijai Hasijai un Leonardam Vaitingam – arī tas ko nebūt nozīmē.
Šekspīra gars priecāsies, ja sastaps jūs visu šo jauko kinorēgu vidū Cēsīs. Jo arī kinematogrāfs taču ir spoku māksla – tikai gaisma un tumsa.
Vēsturisko filmu skate Genius Shakesperii/Šekspīra ģēnijs
Cēsu viduslaiku pilī 8.–10.VIII
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 4
www.filmuskate.cesis.lv
www.shekspiram450.lv