Mums iet tāpat kā grupai Prāta vētra, kuras vasaras koncertturnejas biļešu pārdošana "uzkāra" tirgotāja interneta vietni, – atzina Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa pēc tam, kad virtuālā platforma filmas.lv nebija izturējusi cilvēku milzīgo interesi par Latvijas kino (pirmdien tajā paviesojās 20 000 apmeklētāju, 120 000 reižu pāršķirstot portāla lapas). No 24. augusta tajā legāli un bez maksas var noskatīties vairāk nekā 60 filmu, kuras ik pārnedēļas tiks servētas dažādās programmās, kolekcija regulāri tiks papildināta. "Remontdarbi ir veikti, un ceram uz to labāko!" – tās pašas dienas pēcpusdienā tika atjaunota interneta vietnes darbība.
"Šajā sarakstā nav filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā vai citas latviešu kino klasikas, kas tapusi Rīgas kinostudijā," uzsver Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un atgādina par tiesvedību, kas joprojām nav beigusies. Virtuālajā platformā ir skatāmi darbi, kas pirmizrādi piedzīvojuši laika periodā no 1993. līdz 2014. gadam – sākot ar režisora Askolda Saulīša īsmetrāžas dokumentālo filmu Kas dzīvo komunalkā un Jāņa Putniņa spēlfilmu Varmācības meditācija un beidzot ar Astras Zoldneres īsmetrāžas spēlfilmu Trauslā sirds par divu svešinieku sastapšanos morgā ar Daigu Kažociņu un Ivaru Krastu galvenajās lomās.
Bezbēdīgā vasara
Pirmajā nedēļā projekta uzmanības lokā ir kinolentes, kuras atgādina, kādai ir jābūt īstai vasarai. Viena no tām ir režisora Gata Šmita spēlfilma Seržanta Lapiņa atgriešanās (2010), kas veidota pēc Jaunā Rīgas teātra izrādes Tas notika ar viņiem (2007). "Lai sāktu jaunu dzīvi, viņš kritīs Āgenskalnā," tiek pieteikta kinolente, kuras galvenajam varonim civilā dzīve sagādā ne mazums pārbaudījumu – vannas istabā spiedz blondīne, greizsirdīgs biezais draud viņu norakt, un kāds policists atzīstas mīlestībā. Par Krista Lapiņa atveidošanu Andris Keišs ir saņēmis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu kā labākais aktieris.
"Redz, kur Ģirts Krūmiņš jau rosās – jauns un smuks," saka Dita Rietuma, kad ieslēdz režisora Viestura Kairiša īsfilmu Kāzas (2000), kurā filmējušies Jaunā Rīgas teātra aktieri un kurā iekodētas parafrāzes par Raiņa lugas Spēlēju, dancoju motīviem. Tveicīgu kaislību piesātinātu vasaru piedāvā vēl viena režisora kinolente – pēc Ingas Ābeles lugas veidotā pilnmetrāžas spēlfilma Tumšie brieži (2006), kuras centrā ir septiņpadsmitgadīgās meitenes Rias (Kristīne Krūze), noslēpumainā, jūtīgā un neprognozējamā dabasbērna, izmisīgā cīņa par dzīvnieku dzīvību, kad briežu dārzā ierodas vācu mednieki.
Vasaras filmu programmā ir iekļauti divi režisores Lailas Pakalniņas darbi – dokumentālā filma Pa Rubika ceļu (2010), kas vēsta par slavenā veloceliņa ikdienu starp Rīgu un Jūrmalu, un spēlfilma Ķīlnieks (2006), kuras daudzslāņainajā notikumu virpulī vienā no lomām ir ierauts arī bijušais biatlonists Jēkabs Nākums. Vētrainus attiecību samezglojumus šķetina režisora Anda Miziša spēlfilmas jeb pilnmēness drāmas Medības (2009) galvenie varoņi, savukārt bezbēdīgi relaksētā vasarā ļauj iegrimt režisora Nila Skapāna animācijas filma Raganas poga (2006), ar kuru iesākas jautrās un nebēdnīgās raganiņas piedzīvojumi.
Latvijas imdb.com
Jau nākamajā nedēļā no 1. septembra visa uzmanība tiks veltīta animācijai, kas veidota bērniem. Tās autori ir Nils Skapāns, Edmunds Jansons un Māra Liniņa. Animācijas filmu vidū būs trīs darbi, kas tapuši pavisam nesen, 2012. gadā: Kā lupatiņi uzminēja, Kā lupatiņi šūpojās un Es gribu redzēt rūķīšus. Pēdējās filmas galvenā varone ir kāda neredzīga meitenīte. "Starp citu, vai negribi kādu konču? Man gan pašai tās ļoti garšo, un varētu apēst visas viena pati, bet nu labi – cienājies," ar šo laipno žestu aizsākas viņas draudzība ar kādu nejaušības dēļ (ak, šīs pāri sienai lecošās basketbola bumbas!) satiktu puiku.
Turpmāk ik pēc divām nedēļām Nacionālā kino centra virtuālajā platformā filmas.lv tiks piedāvāta jauna programma ar atšķirīgu fokusu, piemēram, Festivālu hiti (no 14. septembra), Nesenā pagātne, Lielā Kristapa laureāti, Latviešu dramaturģija, Likteņstāsti un simboli, Māksla+ vai, teiksim, Animācija pieaugušajiem – par šajā programmā tiešsaistē skatāmajām filmām Dita Rietuma saka: "Tie ir izcili mākslas darbi, kurus faktiski nekur nevar redzēt, turklāt arī televīzija izvairās no šādu animācijas filmu demonstrēšanas, lai neradītu apjukumu savos skatītājos."
Katrai no 63 kinolentēm ir pievienota izsmeļoša informācija – tapšanas gads, studija, radošā grupa, filmas sižets un tehniskie parametri. Uzklikšķinot uz kāda no vārdiem, ekrāna centrā parādās infografika, kas ļauj iepazīt konkrētās personas saistību ar citiem projektiem un cilvēkiem. Jāpiebilst, ka filmas.lv ir Latvijas filmu nozares plašākā datubāze, kas kopš 2006. gada veidota sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju. Tajā ir pieejama kataloga informācija par 2573 Latvijā uzņemtajām kinolentēm, sākot ar režisora Viļa Segliņa spēlfilmu Es karā aiziedams (1920) un beidzot ar jaunākajiem darbiem.
Nacionālā kino centra virtuālā platforma
www.filmas.lv