Jānis Elsbergs dzimis dzejnieces Vizmas Belševicas ģimenē. Liela nozīme viņa darbos ir arī brāļa Klāva Elsberga ietekmei.
Literatūrai pievērsies jau mācību un studiju gados. Apzinoties nepieciešamību sistematizēt un veicināt literāros procesus un to pamanāmas izpausmes Latvijā, vadījis vairākus literārus izdevumus: Rakstnieka Vārds, Vārds, Luna, bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs, darbojies kā literārais konsultants gan jauno autoru semināros, gan jauniešu literārajā nometnē Aicinājums, gan vairāku preses izdevumu redakcijās.
Elsberga pirmais krājums Vistīrākā manta iznācis 1993. gadā. Vistīrākā manta, tāpat kā otrā grāmata Rīta kafija, izdota ar pseidonīmu Jānis Ramba. Trešā grāmata Daugavas bulvāris, publicēta ar īsto vārdu un uzvārdu, iznāca 2000. gadā. Jaunākais Jāņa Elsberga dzejas krājums Panti iznācis 2008. gadā.
Neatņemama Jāņa Elsberga darba daļa ir atdzejojumi un tulkojumi no angļu, lietuviešu, franču, kā arī vācu, slovēņu, ukraiņu un citām valodām. Jānis Elsbergs tulkojis Viljama Šekspīra, Artura Millera, Pola Klodela un citu autoru lugas Latvijas teātriem, mūsdienu amerikāņu dzeju, tulkojis Čārlza Bukovska dzeju un prozu; viņš ir arī viens no Kurta Vonnegūta darbu tulkotājiem latviešu valodā.
Jāņa Elsberga izlases izdotas zviedru un ukraiņu valodā, viņa dzeja tulkota un publicēta arī angļu, lietuviešu, krievu, turku un citās valodās.
Ojāra Vācieša memoriālais muzejs sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru jau trešo sezonu katra mēneša pēdējā trešdienā rīko atklātos valodas vakarus ciklā Un es tieši gāju vārdu meklēt. Šogad valodas vakaros vēl būs iespēja tikties ar Sergeju Moreino, Mairu Asari, Gunti Bereli, Jāni Streiču un citiem.
Pasākuma apmeklētājiem tiek piedāvāta arī Roalda Dobrovenska un Veltas Kaltiņas fotogrāfiju izstādes Spalvas brāļi. Spalvas māsas apskate. Līdz 10. martam muzejā skatāma Knuta Skujenieka dzimšanas dienai veltīta izstāde Atver acis uz pasauli.