Mesē ArtVilnius šoreiz piedalījās 55 galerijas no 15 valstīm – Baltkrievijas, Dānijas, Lielbritānijas, Gruzijas, Itālijas, Latvijas, Polijas, Nīderlandes, Slovākijas, Francijas, Rumānijas, Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Lietuvas. Četrās dienās ArtVilnius apmeklēja 18 500 skatītāju. Gadatirgū pārdeva aptuveni 100 darbu par kopējo summu 200 000 eiro; darījumi tiek slēgti arī vēlāk, jo mākslas pircējiem bieži ir nepieciešams laiks rūpīgi apdomāt savu ieguldījumu.
Visu, ko piedāvā galerijas, var nopirkt. Mākslas gadatirgus formāts paredz lielu kvalitātes, žanru un cenu spektru – no izaicinoši vecmodīgas glezniecības, kurai Viļņas mesē ir daudz piekritēju, līdz ideju uzlādētām instalācijām, akcijām un performancēm. Apmeklētājiem ir jāsaprot, kur viņi ieradušies, – tā nav muzeju līmeņa izstāde vai kuratora veidots projekts, tas ir gadatirgus, kurā valda daudzveidība un kakofonija. ArtVilnius audzina un izglīto potenciālus mākslas pircējus, pasākumam izdodas piesaistīt lielu auditoriju – pat cilvēkus, kuri nav regulāri galeriju apmeklētāji.
Tuvāk nekā Šveice
Visi zina, ka prestižākais mākslas gadatirgus pasaulē ir Art Basel, kas ik gadu jūnijā notiek Bāzelē Šveicē, kā arī tiek rīkots Maiami un Honkongā. Tā kā Art Basel mājo arī Honkongā, vairs nešķiet tik idiotisks savulaik Britnijas Spīrsas uzdotais jautājums: "Interesanti, kur nākamgad notiks Kannu kinofestivāls?" – iespējams, šis jautājums apsteidza savu laiku un tam ir pareģojuma spēks.
ArtVilnius ir vienīgā mese, kas vienkopus iepazīstina ar Austrumeiropā un Baltijā notiekošo. "Mākslas tirgus šajā reģionā – atšķirībā no Rietumiem – nav pietiekami labi attīstīts, taču tas nemaz nav tik slikti. Šeit mākslinieku un galeriju galvenais uzdevums ir nevis pēc iespējas vairāk nopelnīt, bet parādīt darbus," teic ArtVilnius ekspertu žūrijas loceklis mākslas kritiķis un žurnālists Saimons Hjūits no Šveices. "Jā, Art Basel ir nozīmīgākais gadatirgus, taču tas ir līdz kaulam komerciāls un virspusējs, tur valda kņada un drasē slavenības. Savukārt Viļņas forumam ir raksturīga vienkāršība, laba gaume un mākslas mīlestība, tāpēc apmeklēt šo mesi ir tik patīkami," viņš piebilst.
Gadatirgus viesus pie ieejas Viļņas izstāžu kompleksā Litexpo sagaidīja Ivetas Laures plandošās baltās zeķes (vides objekts Mīlestība un zīds; galerija Māksla XO) un Uģa Traumaņa vīrišķīgā tērauda skulptūra. Latvijas māksla šogad bija eksponēta divos stendos. Galerija Tifāna izstādīja Aijas Zariņas, Lindas Kozules un Ilzes Kuišeles darbus. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas galerija izrādīja nevis LMA studentu, bet mācībspēku darbus. Stendā bija gan rektora Alekseja Naumova Honkongas impresijas, gan asociētā profesora Kristiana Brektes melnais loceklis ar diviem galiem, kurš piesiets pie beisbola nūjas. LMA galerija gadatirgū pārstāvēja arī Aigaru Bikši, Andri Vītoliņu un Kristapu Zariņu.
Studentiem un miljonāriem
"Galvenais ir turpināt šo pasākumu, tam ir iespēja attīstīties," ArtVilnius nozīmi uzsver lietuviešu mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ekspertu komisijas locekle Raminta Jurenaite. "Šī mese ir spējusi piesaistīt gan jaunus māksliniekus un galerijas, gan jaunus skatītājus, kuriem tā palīdz iepazīt procesus Baltijas laikmetīgajā mākslā. Gadatirgus var palīdzēt māksliniekiem. Daži no viņiem, kuri jau darbojas pasaules līmenī, ir sākuši maziem soļiem. Var šķist, ka tiem nav nozīmes, taču ar laiku kļūst skaidrs, ka tam visam ir nozīme. ArtVilnius ir tikšanās arēna, laba platforma, kurā var notikt patīkamas nejaušības. Var rasties kopīgas iniciatīvas, jo reģionā nav citu vienojošu pasākumu, kuros satiktos mūsu valstu mākslas pārstāvji un vienā telpā parādītu skatītājiem savus sasniegumus. Mese ir skaisti, eleganti svētki, kuri piesaista visus sabiedrības slāņus – šeit ierodas studenti un uzņēmēji, mecenāti un kolekcionāri. Nav daudz citu vietu, kur viņi varētu satikties," saka Raminta Jurenaite. Viņa norāda, ka ir svarīgi attīstīt un stiprināt Viļņas un Rīgas sadarbību mākslas jomā: "Kopīgiem spēkiem mēs varam sasniegt vairāk nekā atsevišķi."
"Es strādāju Viļņas Mākslas akadēmijā, un man ir nozīmīgi, ka mākslas gadatirgū sevi var pieteikt jaunie autori, turklāt šeit viņi var daudz ko mācīties – kā prezentēt sevi un savu darbu, kā dibināt kontaktus ar ārējo pasauli. Ilgu laiku mūsu mākslas vidē valdīja neveselīgs stāvoklis – šķita, ka visi tie, kuri nodarbojas ar mākslu, kuri par to domā un raksta, eksistē kapsulā, slēgtā vidē, kas nesavienojas ar ārējo pasauli. Mese ir ļoti atvērts, demokrātisks pasākums. Māksla var materiāli izdzīvot tikai tad, kad šī radošā kapsula atveras. Es nedomāju, ka pārdot darbu – tas ir slikti. Tas ir būtisks un nepieciešams solis. Mākslas gadatirgus palīdz atrast kolekcionāru, sponsoru vai vienkārši pircēju. Tas ļauj māksliniekam turpināt strādāt. Mese un galerijas, kuras spēj pārdot darbus, – ir mākslas mehānisma sastāvdaļas. Mākslas gadatirgi notiek kopš XIX gadsimta beigām, kad līdzās aristokrātijai mākslinieku atbalstā iesaistījās plašākas ļaužu masas. Citas izejas nav!" apgalvo Raminta Jurenaite.
Autors gaida nevis naudu, bet aplausus
Šogad ArtVilnius īpaša loma tika atvēlēta Ukrainas klātbūtnei. Šīs valsts mākslu pārstāvēja septiņas galerijas – Tsekh, Art 14, ArtSvit, Bottega, Karas, RA un Ya. Ukrainai tika piešķirtas divas no piecām meses balvām. Par labāko ārzemju galeriju ekspertu žūrija atzina Tsekh. Šīs galerijas stendā notika viens no pirmajiem darījumiem: uzreiz pēc atklāšanas lietuviešu kolekcionārs iegādājās mākslinieka Jevgeņija Petrova akvareli un skulptūru. Balva par labāko skulptūru/instalāciju pasniegta Dņepropetrovskas mākslinieka Ņikitas Šalennija episkajam darbam Sibīrija, kas veidots no vairākiem simtiem Ķīnā ražotu dvieļu.
Ukrainas galerijas uzskata ArtVilnius par tiltu uz Eiropu. "Mēs esam puseiropeiska valsts, pagātne mums elpo pakausī, nākotne ir neskaidra. Civilizēts mākslas tirgus Ukrainā nepastāv. Mēs esam nonākuši ļoti lokālā, hermētiskā situācijā," situāciju raksturo Kijevas galerijas Tsekh īpašnieks Aleksandrs Ščeluščenko. "Mums dalība Viļņas mesē ir kulturāla ieelpa, uzrāviens. Šogad šeit ir ukraiņu vilnis, un mēs uz tā sērfojam. Ukrainas laikmetīgajai mākslai ir jācenšas iziet ārpus mūsu valsts robežām. Es regulāri piedalos gadatirgos ārzemēs, taču pārējie ukraiņu mākslas dīleri to dara reti. Es vienmēr esmu zinājis, ka mums ir jāorientējas uz ārzemju tirgiem. Vienmēr tā esmu dzīvojis un izdzīvojis. 70% mūsu pircēju ir ārzemnieki. Militārā konflikta dēļ mēs pilnībā esam zaudējuši Krievijas tirgu, vairs nenotiek mese ArtMoscow, kurā esmu piedalījies septiņas reizes. Mums ir sarežģīti, taču nav vērts raudāt. Atpakaļceļa nav, mēs esam par savu nākotni Eiropā, tāpēc esam gatavi nedaudz paciesties un atradīsim jaunus tirgus – tās, piemēram, varētu būt Turcija un Honkonga," viņš saka.
Aleksandrs Ščeluščenko turpina: "Dažreiz ukraiņu mākslinieki piedalās sponsorētajos projektos ārzemēs, saņem grantus un strādā rezidencēs, taču tā vēl nav visa mākslas pasaule. Mums ir svarīgi satikties ar skatītāju, un ArtVilnius sniedz šādu iespēju – šo forumu četrās dienās apmeklē gandrīz 20 000 cilvēku. Tie ir izglītoti cilvēki ar labu gaumi. Viņi ir labi sagatavoti, informēti par mākslas vēsturi. Satikšanās ar viņiem kļūst par impulsu māksliniekiem strādāt tālāk. Šī ir pirmā mese, kura tik plaši atvērusi durvis Ukrainai. Ukrainas galerijām nebija jāmaksā par stendiem un tika radīti ļoti labvēlīgi dalības apstākļi. Es no savas puses uzaicināju apmeklēt ArtVilnius ukraiņu kolekcionārus. Ja viņi šeit nopērk franču, baltkrievu vai lietuviešu mākslinieku darbus, esmu laimīgs. Tā ir kultūras apmaiņa, tā mēs varam bagātināt cits citu. Tas palīdz mums kļūt eiropeiskākiem, tas ir viens no ceļiem, kā mēs varam integrēties Eiropā. Dalība ArtVilnius mums ļauj saprast, kā tiek uztverts un novērtēts mūsu piedāvāto mākslinieku līmenis. Patīkami, ka skatītāji aktīvi iegādājas mūsu mākslinieku katalogus. Tas liecina, ka mūsu māksla viņus interesē. Māksliniekam ir ārkārtīgi svarīgi nonākt vidē, kurā viņš ir pieprasīts. Mākslinieks savā dzīvē meklē un gaida nevis naudu, bet atzinību, aplausus. Viņam ir vajadzīgi skatītāji – tāpat kā aktieriem. Māksliniekam ir jāredz prieks skatītāju acīs. Jāredz, ka cilvēkus aizrauj viņa idejas, ka viņi vēlas iegūt darbus savā īpašumā vai vismaz skatīties uz tiem, fotografēt. Tieši tāpēc es vienmēr aicinu sev līdzi māksliniekus, ar kuriem sadarbojas galerija Tsekh."
Draudzība bez skaudības
"Es šeit galvenokārt komunicēju ar kolēģiem," stāsta Tsekh pārstāvētais ukraiņu mākslinieks Jevgeņijs Petrovs (pērn Rīgas mākslas telpā bija skatāma viņa personālizstāde). "Viņi pienāk, uzdod jautājumus par tehniku, papīru, krāsām. Man ir patīkami draudzēties ar lietuviešu māksliniekiem, viņi mani jau labi pazīst. Es šeit esmu piekto reizi. Ukrainā es ar māksliniekiem nedraudzējos, bet Lietuvā gan. Varbūt tāpēc, ka nav konkurences, skaudības. Man patīk sēdēt galerijas stendā, jo tā ir saskaršanās ar skatītājiem. Kijevā savā izstādē es tā nesēžu, taču šeit četrās dienās var dzirdēt daudz atsauksmju par saviem darbiem. Man ir interesanti uzzināt viedokļus par savu darbu, vai cilvēki redz manu izaugsmi, varbūt esmu viņiem jau apnicis ar saviem akvareļiem."
"Es arī pats vēroju, ko mesē piedāvā citi mākslinieki. Kaut ko var noskatīties – kādā tehnikā viņi strādā, kādas kompozīcijas izgudro. Mani vairāk interesē tieši tehniskā puse – kas jauns ir eļļas glezniecībā, kā mākslinieki izmanto akrilu, kā veido struktūru. Es daudz ko nofotografēju un pēc tam izmantoju savā darbībā. Turklāt mani allaž saistījusi Baltijas mākslinieku estētika, minimālistiskā pieeja. Spēja skopiem līdzekļiem izpaust kaut ko lielu, apjomīgu. Tā ir klase!" apgalvo Jevgeņijs Petrovs.
Distances fantasmagorija
ArtVilnius skatītāju simpātiju balvu ieguva jaunā māksliniece Monika Dirsīte, kura izstādē piedalījās ar performanci Es esmu tava saule. Lietuvas smalkajās aprindās Monika galvenokārt pazīstama kā teātra režisora Oskara Koršunova draudzene. Monika performēja lielā caurulē, kurā pa vienam tika aicināti iekāpt mākslas mīļotāji: paceļot galvu, viņi varēja redzēt mākslinieces seju un ķermeni. Skatītājus no Monikas Dirsītes atdalīja stikls (mēs viņu redzējām, viņa mūs – ne), un katram ienācējam viņa atzinās mīlestībā: "Kur tu esi? Nepamet mani! Es tevi mīlu! Tu esi mana saule, es esmu tava saule! Paliec ar mani uz mūžu!"
Mesē ArtVilnius ir spēcīga nekomerciālā daļa, kurā piedalās mākslinieki un privātie fondi. Finanšu un menedžmenta kompānijas Lewben dibinātais Lewben Art Foundation izrādīja daļu savas privātkolekcijas, kuru palīdz veidot mākslas konsultante Frančeska Ferrarīni no Itālijas. Krājumā ir gan lietuviešu autoru darbi no XIX gadsimta līdz mūsdienām, gan starptautiskā laikmetīgā māksla. Lewben Art Foundation pārstāvji kopš 2014. gada darbojas Londonas muzeja Tate Modern Krievijas un Austrumeiropas mākslas darbu iegādes komitejā. Viņi cer, ka Jona Meka un Deimanta Narkeviča darbus Tate Modern krājumā papildinās arī citu lietuviešu mākslinieku veikums.
Gadatirgū piedalījās uzņēmēja un mecenāta Viktora Butkus izveidotais Mūsdienu mākslas centrs: stendā tika prezentētas šīs organizācijas izdotās grāmatas par mākslu dažāda vecuma lasītājiem.
Drīzumā Mūsdienu mākslas centram būs sava mājvieta Viļņas centrā – par muzeju plānots pārveidot bijušā kinoteātra Lietuva ēku. Viktora Butkus kolekcijā ir 4000 modernās un laikmetīgās mākslas darbu. Projektu izstrādāšot pasaulslavenais arhitekts Daniels Lībeskinds, jaunais muzejs varētu sākt darbību pēc četriem gadiem. 2016. gadā Viļņā paredzēts īstenot vēl vienu Lībeskinda projektu – pilsētas slēpošanas centra Vilnius Beacon izveidi Liepkalnā.
Mākslas dzīve Lietuvā ir ļoti aktīva: 4. septembrī Laikmetīgās mākslas centrā Viļņā tiks atklāta Baltijas laikmetīgās mākslas triennāle, kurā piedalīsies gan jaunie mākslinieki, gan meistari, kuru vidū būs Māris Bišofs.
Savukārt no 18. septembra līdz 31. decembrim M. K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā notiks 10. Kauņas biennāle. Šā gada foruma koncepciju izstrādājis pazīstamais franču kurators, kritiķis un filozofs, 90. gadu beigu kulta grāmatas Attiecību estētika autors Nikolā Burjo. Biennāles galvenās izstādes nosaukums – Threads: Fantasmagoria about Distance/ Pavedieni. Distances fantasmagorija. Tās uzmanības centrā būs tā sauktā postinterneta māksla. Biennāle tiek rīkota kopš 1997. gada un turpina Kauņas tekstilmākslas izstāžu tradīcijas.
Informācija par Viļņas mākslas mesi: www.artvilnius.com