Mežonīgā daba
"Man indiāņi ir brīvu un drosmīgu cilvēku simbols," saka autore, kura izstādes ievadtekstā atminas savu saskaršanos ar indiāņiem mākslinieku radītajos darbos. Pirmo skaisto Rozentāla gleznoto indiānieti Kristiāna Dimitere ir ieraudzījusi vecāku draugu mājā. "Iespējams, tā bija latviešu tautumeita ēnā. Un, iespējams, ar Gaujmalas iedegumu," aizdomājas māksliniece.
Otro, indiāņu virsaiti, viņa ir "satikusi" drauga koridorā. Šo gleznu viņa vecāki bija atveduši no Peru, viņa dzimtenes. "Kopš tā laika vienmēr uzgleznoju pa kādam indiānim, jo man šie cilvēki šķiet bezgala pievilcīgi," atklāj Kristiāna Dimitere, kura viņus ievietojusi sev zināmā vidē. Māksliniece ir uzaugusi Gaujmalā un Lojas klintīs, kur valda mežonīga daba, kurā tik ļoti iederētos šie Amerikas pirmiedzīvotāji.
"Kādreiz te zivis ķēra ar rokām vai dakšiņām, jo upē ir ļoti sekls," atceras Kristiāna Dimitere, kura joprojām uzturas Murjāņos. Jau vēlāk viņa ir uzzinājusi, ka te dzīvojuši lībieši un šīs vietas nosaukumi cēlušies no lībiešu valodas (piemēram, "lōja" tulkojumā ir "laiva"). "Izrādījās, ka tajā vietā, kur eju sēņot, ir bijuši lībiešu kapi. Tas nozīmē, ka esmu uzņēmusi sevī daudz senču," teic māksliniece.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!