Izstādes kuratore ir Inga Šteimane, ar kuru sadarbībā mākslinieks veidojis arī savu iepriekšējo nozīmīgo personālizstādi Noteiktie un nenoteiktie dialogi (2018), kas bija skatāma Mākslas stacijā Dubulti.
Senas smadzenes
Māra Čačkas jaunākā personālizstāde sastāv no divām daļām. Lielajā zālē eksponētos darbus mākslinieks radījis kā portretus un veltījumus teritorijā starp glezniecību un grafiku, taču forma nav figurāla un pat ne abstrakta. "Savā darba procesā viņš neko neilustrē un neseko nekādām koncepcijām – mākslinieks uzaicināja mani kļūt par šīs izstādes kuratori un piedāvāt savu interpretāciju par jau gatavajiem darbiem," sarunā ar laikrakstu Diena atklāj Inga Šteimane.
Skatoties uz šiem impulsīvajiem un raibajiem darbiem, kas neierakstās ne glezniecības, ne grafikas tradicionālajos plauktiņos, viņa ir atradusi tajos līdzību ar mūsdienu laikmetu, ko mēs labprātīgi esam nodefinējuši par krīzi, un, meklējot tālāk, cilvēka kognitīvo spēju krīzi tā dēvētā multitāskinga apstākļos jeb daudzuzdevumu realitātē. Savā pamatojumā kuratore atsaucas uz amerikāņu neirozinātnieka Adama Gazli rakstīto par to, ka mēs esam senas smadzenes augsti attīstītu tehnoloģiju pasaulē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 22. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!