Mūkusalas Mākslas salonā no 2. novembra līdz nākamā gada 31. janvārim vienuviet būs skatāmi vairāk nekā 50 mākslinieka Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa (1897–1964) darbi. Galvenokārt glezniecība, lai gan viņš strādājis arī oforta, akvareļa un zīmējuma tehnikā. Izstādes kodolu mākslas zinātniece Ingūna Ģēģere veidojusi no Zuzānu kolekcijas, bet būs arī gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un citām privātajām kolekcijām.
"Mani uzrunā viņa daiļrades spilgtākā posma darbi, kad viņš studēja Beļģijā un atradās ceļojumā starp Beļģiju un Latviju," stāsta izstādes kuratore I. Ģēģere. Ventspilnieks Tīdemanis Latvijas sabiedrību saviļņoja ar glezniecisku vitalitāti, kurā savdabīgi apvienojās drosmīgs modernisms ar beļģu ekspresionistu pieredzi un vecmeistaru tradīcijām. Viņa stils atšķīrās no tolaik latviešu mākslā valdošajām jaunreālisma tendencēm. "Mani fascinē viņa lielpilsētas skati, bulvāri, ostas un kuģi. Neparasti un interesanti ir arī viņa gleznotie portreti. Jo īpaši Haneles, kā dēvēja viņa pirmo sievu Elvīru Mituzi, kura bija viņa mūza, atbalstītāja un iedvesmotāja daiļrades sākumposmā," stāsta I. Ģēģere un piebilst, ka ekspozīcijā vieta atvēlēta arī citām Tīdemaņa dzīves sievietēm.
Tikpat spilgta un neparasta kā viņa gleznas ir arī mākslinieka dzīve. "Žurnālistiem vienmēr bija par viņu, ko rakstīt. Tīdemanis arī šodien labi kotētos dzeltenajā presē," teic izstādes kuratore, kura ir arī autore izdevniecības Neputns sērijā Latvijas mākslas klasika iznākušajai grāmatai par J. F. Tīdemani. XX gs. otrajā pusē par mākslinieku gan runāja maz, jo padomju laikā viņš bija persona non grata – 1944. gadā Tīdemanis emigrēja uz Šveici un pēcāk uz Kanādu, kur dzīvoja līdz mūža beigām.
Izstādes nosaukumā ietvertais apzīmējums Maestro Grandiozo akcentē Tīdemaņa leģendām apvīto, ekstravaganto personību, kura daudzkārt kļuvusi par iedvesmas avotu rakstnieku, dzejnieku un dramaturgu radīto literāro varoņu prototipiem. Piemēram, viņa neparasto un pārdrošo bēgšanu uz Šveici Anšlavs Eglītis aprakstījis novelē Vecgada vakars. Patlaban topošajā filmā pēc A. Eglīša romāna Homo Novus motīviem Tīdemanis ir viens no mākslinieka Salutaura tēla prototipiem.
Izstādi Mūkusalas Mākslas salonā papildinās dokumentālas liecības par J. F. Tīdemaņa dzīvi, kā arī fragments no Dailoņa Stauvera (ASV) XX gs. 50. gadu otrajā pusē uzņemtās filmas Par gleznām un gleznotājiem par 14 latviešu trimdas māksliniekiem. Savukārt bērni no novembra vidus varēs iepazīt Tīdemaņa dzīvi un daiļradi, izmantojot literatūras sērijas Mākslas detektīvi autores Luīzes Pastores un grafikas dizaineres Madaras Krieviņas īpaši izstādei izstrādātu Piedzīvojumu karti ar atjautības uzdevumiem.