Kad šā gada martā Valdis Dombrovskis kļuva par Ministru prezidentu, es nebiju sajūsmā. Man šķita, ka viņš nav īstais cilvēks īstajā laikā. Taču es kļūdījos. V.Dombrovskis ir izrādījies ne tikai piemērots šim ļoti grūtajam laikam, bet savā ziņā pat neaizstājams. Pragmātiski viņš ir apjautis neapskaužamo valsts finansiālo situāciju, panācis drastisku budžeta tēriņu samazināšanu un spēris soļus, lai atjaunotu valsts starptautisko reputāciju. Pēdējais ir jo īpaši svarīgi, ja vēlamies, lai valsts ekonomika varētu tik tiešām atkal attīstīties. Jo tikai pašmāju populisti un "supervaroņi" spēj apgalvot pretējo: "Triecam to SVF ratā un ekonomika augs rūkdama!" Tas nav iespējams pat teorētiski. Mūsu uzņēmējiem vajag "lētu" naudu, ko ieguldīt eksportspējīgu produktu (preču vai pakalpojumu) ražošanā. To iegūt var vienīgi starptautiskā tirgū. Tāpēc bez SVF "labām rekomendācijām" neiztikt.
Beidzot Latvijas sabiedrībai ir premjers, kas izraisa cieņu. Viņš ir jauns, ar pieredzi politikā, zinošs valsts finanšu jautājumos, mierīgs un nosvērts, ciena konkurentu un kritiķu viedokli, to uzklausot un saprotami argumentējot savējo. Un vēl - viņš nezog. Tas ir pats svarīgākais. Viņš, protams, arī kļūdās un noteikti nav ideāls. Mūsu valstij šobrīd ir vajadzīgs normāls cilvēks. Gudrs un godīgs sava darba darītājs. Un tāds mums ir. Tāds, ar kuru var lepoties. Mums ir premjers, kurš atteicās no izcili "siltas" un ienesīgas vietas Eiroparlamentā (kur jūnijā aizsteidza daži labi prātvēderi), lai kopā ar Latvijas sabiedrību rāptos ārā no bedres! Nevis no malas, "siltās čībās" mūs pamācītu, bet sūri un grūti strādātu. Tikai pasakās cilvēci izglābj varoņi. Reālajā dzīvē varoņdarbus izdara pirmajā mirklī it kā šķietami parasti cilvēki. Tādi izglābj līdzcilvēku, ja tas nokļūst nelaimē. Un tādi var izglābt arī valsti no bezdibeņa, kur to iedzinusi augstprātība, mantkārīga negausība un stulbums.
Laimīgu Jauno gadu!