Jau izsenis cilvēks ir tiecies savaldīt dabas procesus sev par labu, tomēr šāda iejaukšanās dabiskajā haosā ir novedusi pie postošām sekām. Neskarta daba (wild nature - no angļu val.) uz šīs planētas ir teju izzudusi, jo it visur sastopamas cilvēka iejaukšanās sekas. Nākotne nav iespējama bez dabas saglabāšanas un atjaunošanas stratēģijām.
Jaunā gleznotāja Madara Kvēpa savu jaunāko darbu sēriju raksturo kā pilsētnieka piezīmes par ilgām pēc dabas. Viņas radītajās gleznās sintētiski materiāli savijas ar dabīgiem, abstraktas formas ar mimētiskām, eļļas glezniecība ar ielu mākslas (street art - no angļu val.) elementiem, tādējādi iezīmējot savas pozīcijas neviennozīmīgumu.
No vienas puses, Rietumu pasaulē novērojama pieaugoša tendence tiekties pēc visa dabiskā, īstā un neskartā, taču no otras - liela daļa cilvēces par to reflektē, arvien izvēloties palikt betona džungļu piedāvātajā realitātē, dēļ straujā dzīves rituma ierobežojot tieksmi nodoties downshifting (tempa samazināšana ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti).
Ar savu jaunāko izstādi Madara Kvēpa nesniedz ekoloģiski pamācošus risinājumus, bet vienlaikus uzsver, ka mūsu dzīslās - sastopama kā cilvēka anatomijā, tā auga uzbūvē - rit viena un tā pati dzīvības enerģija.
Madara Kvēpa (1996) 2021. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas papildinājusi studijās Milānā. Šobrīd strādā Latvijas Mākslas Akadēmijā kā vieslektore. Kopš 2016. gada viņa aktīvi piedalās grupu izstādēs, ņēmusi dalību arī fonda Mākslai vajag telpu projektā Skaņai vajag mākslu (2018), interpretējot Dainas Riņķes gleznu Mūsu māja, kā arī piedalījusies šī gada Rīgas Fotobiennāles grupas izstādē Utopijas (2022, kuratore Auguste Petre). Līdz šim sarīkojusi arī sešas personālizstādes, tostarp izstādi Tulkojums, kas 2020. gadā norisinājās Look! galerijā.
2020. gadā Madara Kvēpa kļuva par SEB stipendijas glezniecībā laureāti. 2021. gadā ieguvusi balvu Nordic & Baltic Young Artist Award glezniecības kategorijā.