160 lappušu biezajā izdevumā iekļautas 109 fotogrāfijas, kas lielākoties tapušas laikā starp 2000. un 2004. gadu ar Olympus Mju II analogo 35 mm filmas kameru gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Ar šo fotosēriju viņam savulaik bijušas personālizstādes Berlīnē, Londonā, Kopenhāgenā un Vīnē. Tām bijušas dažādas versijas, bet šīs fotosērijas kodolu veido trīsdesmit četrdesmit fotogrāfiju. "Gandrīz puse fotogrāfiju, kas ir grāmatā, nekad nav bijušas izstādītas vai publicētas," akcentē Arnis Balčus.
Kā radās doma par šādu fotogrāmatu?
Par grāmatas izdošanu sāku domāt jau 2018. gada rudenī, kad man bija kaut kas līdzīgs retrospekcijai Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Tajā izstādē runāju par fotogrāfa mantojumu, tā bezcerīgo likteni, bet tajā pašā laikā man šķita, ka būtu labi izdarīt kaut ko paliekošu. Galu galā fotogrāmata ir labs veids, kā saglabāt fotogrāfa mantojumu, jo īpaši, ja grāmata ir mākslas objekts, nevis vienkārši darbu katalogs. Šķita, ka šī sērija ir nepamatoti aizmirsta, lai gan estētika joprojām ir populāra starp daudziem jauniem fotogrāfiem. Mūsdienās vairs nav nekā, kas par to atgādina – ne vairs izstāžu, ne grāmatas.
Grāmatas izdošana bija iespējama, pateicoties pūļa finansēšanas kampaņai Kickstarter platformā. Pastāstiet par savu pieredzi!
Es izvēlējos pūļa finansēšanu, jo citas iespējas nebija – Valsts kultūrkapitāla fonds jau vairākas reizes bija atteicis finansējumu grāmatas izdošanai. Izdomāju, ka jāriskē, jo grāmatu tomēr gribējās. No malas izklausās vienkārši (uztaisīt kampaņu), bet patiesībā tas bija nogurdinošs darbs, kas prasīja laiku, enerģiju, pazemošanos. Jo tāpat vien jau nekas nenotiek, cilvēki ir jāpierunā, tiem jāuzmācas, bet daudziem arī jāizskaidro, kas vispār ir pūļa finansējums, jo Latvijā tas joprojām nav plaši izplatīts.
Ko naudas ziedotāji varēja saņemt pretī?
Pūļa finansēšanas kampaņa gan pārsvarā nozīmēja ziedotājam tikt pie grāmatas iepriekšpārdošanā, bet, protams, ar to nepietika, tāpēc bija jāmeklē arī lielie sponsori, kuriem tika piedāvātas bildes, fotosesija vai vienkārši iespēja viņu vārdus izcelt grāmatā kā atbalstītājus. Par laimi, viss izdevās, taču bija ļoti liels risks arī neizdoties, kas Kickstarter gadījumā nozīmē, – ja nesavāc nosprausto mērķi (mūsu gadījumā tie bija 7000 eiro), tad pie naudas netiec vispār un projekts nenotiek.
Vai jūs varētu pastāstīt par savu sadarbību ar Vācijas izdevniecību dienacht Publishing? Kā jūs satikāties?
Dienacht Publishing principā ir viens puisis (Kalins Krūze), kas izdod žurnālu un grāmatas, braukā pa grāmatu tirgiem, vada lekcijas, konsultē citus fotogrāfus un dara citas lietas. Viņš dzīvo Leipcigā. Es viņu uzrunāju pirms nepilna gada. Man šo izdevēju ieteica Toms Mrazausks, kas laida klajā manu iepriekšējo grāmatu Victory Park (Uzvaras parks), lai gan par viņu zināju un biju iegādājies arī viņa izdotās grāmatas. Dienacht Publishing daudz izdevusi tādas grāmatas, ko nosacīti varētu likt vienā kategorijā ar manu fotosēriju, tāpēc grāmata atbilst tās profilam.
Kā noritēja jūsu sadarbība?
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!