Ja pirmajā lekcijā tēlnieks piedāvāja iepazīt mākslas darba tapšanas procesu no idejas līdz gatavam rezultātam, apskatot slavenās Karostas nāras gadījumu, tad šoreiz lekcijas tēma ir "Ko mākslas zinātnieki tev nestāsta".
Lekcijā varēs uzzināt, kādēļ mākslas darbi ir tādi, kādus tos pazīstam. Tas būs alternatīvs skatījums uz vairākām vispārzināmām leģendām par mākslas darbu saturu un formu.
"Lasot mākslas vēsturi un klausoties mākslas zinātnieku stāstos par mākslas darbu tapšanu un to vēstījumu, bieži aizdomājos – kā gan viņi to zina, ko mākslinieks domājis. Protams, mākslas zinātnieki pēta gan mākslinieka dzīvi, gan zina dažādus vēstures notikumus, kas risinājušies ap mākslas darba tapšanu, taču to, kā galu galā izskatās darbs, ietekmē tieši tehnoloģiskais process un tas, ko mēs mākslinieki saucam par "laimīgiem negadījumiem". Taču, lai par mākslas darba tapšanu gūtu pilnvērtīgu priekšstatu, nepietiek ar bezgalīgi ilgām tekstu studijām pasaules labākajās bibliotēkās, ir nepieciešams pavadīt arī neskaitāmas stundas tēlnieka darbnīcā ar materiālu pie paša darba radīšanas procesa," lekcijas tēmu klāsta tēlnieks.
"Tieši tam es pievērsīšos, apskatot ikoniskākos tēlniecības darbus mākslas vēsturē. Šis būs stāsts par tēlniecības vēsturi no tēlnieka redzes punkta."
Lekcija ir apmeklējama bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ līdz piektdienai, 22. jūlijam, interesenti ir aicināti pieteikt savu dalību, rakstot uz [email protected].
Lektorija Mākslas anatomija pirmās divas lekcijas atkārtoti notiks arī 30. jūlijā pulksten 17 (Karostas nāras gadījums) un 13. augustā pulksten 17 (Ko mākslas zinātnieki tev nestāsta).
Tēlnieks un topošais mākslas doktors Egons Peršēvics ir arī pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu stāžu, kas šobrīd pasniedz gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Vēl bez Karostas nāras viņš ir autors arī tādiem popularitāti iemantojušiem lielformāta mākslas darbiem kā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Spoku zirgs, lotosa pozā sēdošā Milda, kas ir parafrāze par Brīvības pieminekli (šobrīd skulptūra skatāma uz ūdens Beberliņu atpūtas parkā Liepājā), pirms diviem gadiem jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā skatāmā Karostas nāra, kā arī aizvadītajā vasarā uz Liepājas koncertzāles Lielais dzintars terases eksponētā Jūras mātes nolaupīšana.
Jau trešo sezonu Egons Peršēvics ir kurators Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidencei, kur vasarās pārcelt savas darbnīcas un eksponēt darbus publiskai apskatei viņš aicina izcilākos Latvijas māksliniekus. Iepriekšējos gados tie bijuši gleznotāji Ritums Ivanovs, Agate Apkalne, Atis Jākobsons, Elīna Zunde un Andris Vītoliņš, savukārt šovasar tur strādāt uzsākuši Veronika Frolova un Reinis Liepa. Lai lieliskās ūdenstorņa telpas sniegtu maksimālu pienesumu, aicināti tiek tikai profesionāļi, kuru darbu kvalitāti neviens nespēj apšaubīt.
Lai publikai būtu interesantāk vērot māksliniekus darbībā, arī Egons pats vasarās strādā uz vietas tornī. Aizvadītājā sezonā tur tapa viņa skulptūra – Mākslinieka manifests, kas vēlāk būs apskatāms uz Liepājas mūzikas mākslas un dizaina vidusskolas jaunās piebūves fasādes Alejas ielā.
Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences aktualitātēm līdzi var sekot: www.facebook.com/karostas.udenstornis un www.instagram.com/karostas.udenstornis.