Bailes no aukstuma
Kad Kate Krolle izlēma īstenot savu ieceri, kursa biedrs viņu saveda kopā ar režisoru no Kirgizstānas, ar kuru viņa sāka sarunu feisbukā. "Pēdējais, ko viņš man uzrakstīja, bija: pasaki, cikos tu ielido!" atceras māksliniece, kura uz turieni devās kopā ar filmētāju. Skola katra studenta projektam nodrošina noteiktu budžetu un ļauj viņiem satikties ar dažādiem profesionāļiem, kas palīdz to realizēt. "Tā kā mans darbs izvērtās tik vērienīgs, man nebija ko maksāt operatoram," stāsta Kate Krolle, tāpēc ekspedīcijā uz sniegotajiem Pamira kalniem viņa lidoja nevis ar skolas ieteikto kandidatūru, bet ar kursa biedrenes draugu francūzi Viktoru, kurš bija gatavs ļauties šādai avantūrai, lai arī viņam bija paniskas bailes no aukstuma (jā, tieši ar "k" – aut.). "Vienīgais, ko es viņam apmaksāju, bija ceļojums un bikses," piebilst māksliniece, kura kopā ar jauniegūto operatoru apmetās pie režisora draugiem Kirgizstānas dienvidos.
"Es vēlējos satikt sievieti, kura būtu ar mieru doties kalnos, lai atrastu vietu, kur nodoties personīgam rituālam," par savu mērķi teic Kate Krolle. Savu varoni viņa saskatīja namamātē, pie kuras dzīvoja un kura savā naturālajā saimniecībā strādāja no rīta līdz vakaram – bez atelpas –, tomēr atrada laiku uzkāpt kalnos, lai īstenotu viņas iecerēto scenāriju. Ja Kate Krolle nebūtu satikusi šo sievieti, viņa pati būtu uzņēmusies šo lomu. Viņām abām izveidojās ļoti labs kontakts, lai arī runāja maz. "Viņa man kļuva par pierādījumu, ka nav svarīgi, kur tu dzīvo un kā tu dzīvo, ka cilvēks stāv pāri telpai un pāri liktenim," akcentē Kate Krolle, kura šeit atgrieztos vēl kādu reizi, jo šī ekspedīcija bijusi milzīga dzīves pieredze, kas ir kaut kas vairāk nekā māksla.
Ar zāģi rokās
Izstāžu zāles Arsenāls augšējo stāvu piepilda vēja šalkas un sievietes dziedājums, kuru māksliniece ierakstījusi Vidusāzijas ekspedīcijā. Viņas balss neviļus aizvilina līdz instalācijai, kuras attēls iemūžināts uz 16 mm lentes. Kalnos Kate Krolle ar Viktoru filmēja no rītiem un pēcpusdienās, jo pa dienu sniegs bija kā milzu reflektors. "Augšā kāpām ar zirgiem," stāsta māksliniece. Pirmajās dienās viņus pavadīja veseli trīs cilvēki, kuri bija pārāk ziņkārīgi, lai viņus palaistu mazākā kompānijā. "Sieviete netiek uz priekšu, jo sniegs ir par dziļu," komentē Kate Krolle, kuras varone galvā uzliek rotu un piedzīvo savu metamorfozi – pārdzimst citā līmenī. Šī rota ir pirmais eksponāts, ko ierauga izstādes apmeklētājs un ko māksliniece darinājusi pati savām rokām.
"Skolā es sadraudzējos ar galdniecības darbnīcas vadītāju Rišāru – vecu onku, kurš tagad ir aizgājis pensijā. Viņš visu laiku man nesa materiālus, kas man varētu noderēt," atceras Kate Krolle. Arī vienu no instalācijas sastāvdaļām – slīpo grīdu – viņa ir uzbūvējusi gandrīz viena pati. "Trīs nedēļas zāģēju un skrūvēju, jo asistentu es varēju atļauties tikai uz pāris dienām," uzsver māksliniece, kuru vienā brīdī pēc šī smagā fiziskā darba pārņēma izmisums. Kristāla struktūru imitējošajā grīda kā spogulis atspoguļo uzņemto materiālu. "Uz tās, starp citu, ir ļoti patīkami sēdēt," iesaka Kate Krolle – tieši tādā veidā vislabāk baudīt viņas darbu, kurā iefilmēta arī kristālu augšana. Tieši šis elements caurvij izstādes Mūsu sirdis pieder mums visas sastāvdaļas.
Kristālu audzētava
Daudzās kultūrās kristālam tiek piedēvētas dažādas maģiskas spējas, ko zinātniski nav iespējams pierādīt. Savā ekspozīcijā Kate Krolle runā par vārdos neizskaidrojamo, taču vienlaikus ikvienam saprotamo un sajūtamo fenomenu – ticību, kas mīt ikvienā no mums un ko mēs apzināti vai neapzināti praktizējam dzīvojot. Šai izstādei topot, viņa daudz lasīja par šamanismu, kas Kirgizstānā ir bijis ļoti izplatīts. Kad tu kļūsti par šamani, gari tev pārgriež vēderu un iekšējos orgānus nomaina pret kristāliem. "Es tos audzēju," piebilst māksliniece, kura šim nolūkam izmantoja izstāžu zāles Arsenāls pirmo stāvu, jo tur nav vibrāciju – nebrauc tramvajs. "Ik pēc pāris dienām bija jāmaina šķīdums, jo citādi tie neaug," procesa smalkumus atklāj Kate Krolle, kura šai izstādei radījusi arī vairākus zīmējumus.
Videoinstalācijas atgādāšana no Le Fresnoy Nacionālās laikmetīgās mākslas skolas uz Latviju izvērtās par īstu varoņa ceļojumu pašai māksliniecei. Pūļa finansējuma interneta vietnē KissKissBankBank.com viņa savāca tam nepieciešamos 2200 eiro. Par desmit eiro un vairāk – apskāviens no Kates un mūžīga pateicība. Par piecdesmit eiro – mākslinieces pašaudzēts kristāls jūsu sirds formā, ko saņemsiet pa pastu. Taču instalācijas dabūšanu ārā no skolas aizkavēja birokrātisms. "Es biju gatava to nozagt!' smejoties teic māksliniece, kuras apņēmība – bez sava darba es prom nebraukšu! – palīdzēja pārvarēt šo šķērsli, un gluži kā klasiskā Holivudas stāstā viss atrisinājās pēdējā brīdī. Instalācija uz Rīgu atceļoja trīs dienas pirms izstādes atklāšanas.
Izstāde Mūsu sirdis pieder mums
Izstāžu zāles Arsenāls Radošā darbnīca
Līdz 31. augustam