No padomju mazdārziņu tradīcijas un lauksaimniecības industrijai līdz mūsdienu dārzniecības un zaļā dzīvesstila tendencēm – izstāde pēta siltumnīcu kā kultūras fenomenu. Dažādās sociālās un politiskās nozīmes atklājas siltumnīcas mainīgajā funkcijā, piemēram, pabarot ģimeni ar pašaudzētiem dārzeņiem vai kļūt par ekskluzīvu hobiju urbānās vides nomāktajiem. Lūkojoties no starptautiskā darba tirgus perspektīvas, siltumnīca var arī simbolizēt cerību aizbēgt no nabadzības – tostarp viesstrādniekiem no Austrumeiropas. Šajā ziņā tā kļūst par savdabīgu zudušo paradīzes dārzu, kurā atgriezties vairs nav iespējams.
Siltumnīcā notiekošie procesi, kas prasa pacietību, rūpes, saudzīgu attieksmi un labvēlīgu vidi, sasaucas ar mātišķības praksēm un feminisma rūpju ētiku. Sēšana, dīgšana, zaļošana, ziedēšana, augļu ienākšana, nokalšana un iznīcība ne tikai raksturo dzīvības ciklu, bet arī iezīmē paralēles starp cilvēkiem un augiem un to savstarpējo atkarību, kas paver ceļu jaunām mijiedarbības formām. Savukārt mūzas piesaukšana izstādes nosaukumā ir kritiska stratēģija, lai aktualizētu ne tikai neievēroto un piesavināto sieviešu darbu mākslā un kultūrā, bet arī lai problematizētu pienākumu slogu, tostarp rūpes par māju un ģimeni, kas arī mūsdienās arvien neproporcionāli gulstas uz sieviešu pleciem.
Fotogrāfe Irēna Giedraitiene piedāvā ielūkoties padomju sievietes darba gaitās. Izstādes kontekstā šie uzņēmumi liek pārskatīt mūsu attieksmi pret šāda veida attēliem, kurus būtu viegli nodēvēt par vienkāršu sociālistiskā darba propagandu, tādā veidā paejot garām to potenciālam atklāt sieviešu nodarbinātības jautājumus viņpus šķietamās padomju "dzimumu vienlīdzības" mīta. Klēras Galagēras fotodarbi fiksē ģimenes ikdienas dzīvi, kas sastāv no neskaitāmiem atkārtojumiem un rūpju darba rutīnas, garlaicības un riebuma mirkļiem, starp kuriem izdodas atrast arī rotaļīgumu, pieķeršanos un prieku. Jānas Koko filma pēta sieviešu dzīves Latvijas un Igaunijas pierobežā, kur savulaik dzimusi pazīstamā igauņu-somu dramaturģe un kreisā politiķe Hella Vuolijoki (1886–1954). Visbeidzot, kombinējot mākslinieka darbnīcas, jogas studijas un dārzkopības atribūtus, pašiem savu siltumnīcu izveidot piedāvā Elīna Brasliņa, šajā aktivitātē īpaši aicinot iesaistīties izstādes jaunākos apmeklētājus.
Ekspozīcijas iekārtojums būvēts, atdarinot padomju laika siltumnīcu estētiku, kas pārtop omulīgā viesistabā. Tajā ir iestrādāta arī bibliotēka, kas sastāv no mākslinieču, kuratores un galerijas darbinieku veidotās grāmatu izlases, aptverot feminisma teoriju, jauno materiālismu, augu filozofiju un dārzniecības padomus.
Izstādes ietvaros notiks tekstu lasīšanas vakars un ekofeminsitiska drukas darbnīca – abus pasākumus vadīs māksliniece Elīna Brasliņa.
Izstāde ir daļa no starptautiskā projekta Sievietes darbs, ko vada Ffotogallery un atbalsta Eiropas Savienības programma Creative Europe. Projekts ilgst divus gadus, tā mērķis ir izmantot fotogrāfiju un digitālos medijus, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību un veicinātu mākslinieciskos procesus izstāžu, publikāciju un tiešsaistes resursu formātā. Rosinot diskusijas par sociāliem jautājumiem, sadarbības partneri no Lietuvas, Īrijas, Francijas, Somijas un Vācijas tiecas izaicināt dzimtes lomu ierobežojumus un mainīt izpratni par sieviešu darbu Eiropā.
Vairāk: europeanprospects.org/a-womans-work