Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir skatāma izstāde Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju. Caur materiālās kultūras liecībām tā vēsta par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Šī ekspozīcija atskatās uz simts gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības.
Izstāde iesākas ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem trīsdesmitajiem gadiem, ko pārstāv tādi autori kā Ansis Cīrulis, Jūlijs Madernieks, Jēkabs Bīne un citi, kuru radītie darbi te ieskanas kā kopkoris, – norāda izstādes kuratore, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska. Tajā laikā viņi meklēja savu mākslas valodu, kas balstījās uz etnogrāfisko mantojumu un nodevās jautājumiem par to, cik vajag to kopēt.
Cik vajag meklēt kaut ko jaunu? Par unikālu atradumu ir kļuvis stilizēts tautastērps, kas glabājies Mūkusalas Mākslas salona krājumā un kuru izstādes vajadzībām restaurējuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti. "Komponists Alfrēds Kalniņš to ir lūdzis darināt savai meitai Birutai pēc Niklāva Strunkes radītā meta. Šis tautastērps parāda, kā etnogrāfiskais mantojums tiek izteikts modernā valodā, jo tas ir tipisks art deco paraugs," stāsta izstādes kuratore, iepazīstinot tuvāk ar ekspozīcijas aprisēm.
Pārdrošas idejas
Kopumā šajā izstādē eksponēti vairāk nekā simtu trīsdesmit priekšmetu, kurus vienotā koncepcijā ielikuši dizaineri Ilze Kalnbērziņa Praz un Zigmunds Lapsa. Tā sadalīta vairākās zonās, kas pievēršas atšķirīgām tēmām, piemēram, Zaigas un Māra Gaiļu leģendārajai grāmatai Mēbeles jauniem cilvēkiem (1987), Alda Circeņa rotaļu zirdziņa tapšanas procesa aizkulisēm un Kārļa Irbītes projektētajām lidmašīnām, kas atklāj viņa uzdrīkstēšanos, spēju nebaidīties būt avangardā un būt tieši laikā, – piebilst Inese Baranovska.