Andrejs Ģērmanis (1941) ir cieši saistīts ar Jūrmalas mākslas dzīvi kopš 2001. gada. Viņa 80 gadu jubilejas izstādei Gleznot var visur atlasītie darbi aptver plašu laika posmu no 1960. gada līdz 2020. gadam. Māksliniekam raksturīga interešu un izteiksmes līdzekļu daudzveidība. Viņš vienlīdz veiksmīgi darbojas glezniecībā, grafikā un mākslas kritikā. Glezno figurālas kompozīcijas, portretus, aktus, klusās dabas, ainavas. Portreta žanrā īpaši atklājas mākslinieka smalkās vērotāja spējas un labsirdīgā ironija. Savukārt ainavas žanrā sastopami dažādos gadalaikos un vietās ieraudzīti skati, starp kuriem īpašu vietu ieņem marīnas.
"Jūra un Jūrmala ir neizsīkstošs iedvesmas avots visiem, bet it īpaši Jūrmalā dzīvojošajiem māksliniekiem," saka Andrejs Ģērmanis. Tēmas, kam mākslinieks visbiežāk pievēršas, ir apkārt dzīvojošie cilvēki un redzamie priekšmeti, mākslinieka darbnīca un dabas skati, kas gleznotāju uzrunājuši un aizkustinājuši ikdienā vai daudzajos plenēra braucienos. Strādā galvenokārt eļļas tehnikā, bet tikpat meistarīgi pārvalda arī akvareli un pasteli. Strādājis arī dažādās estampa tehnikās, īpaši krāsainajā litogrāfijā.
Izstādes atklāšana – 2. septembrī plkst.17.
Roberts Koļcovs (1966) izstādes Ādams un četras Ievas galveno ideju un radošo ieceri skaidro šādi – četri ir skaitlis, kas maģiski ietekmē autora daiļradi jau sen, gan kā dabas cikli, gan gadalaiki, gan kā pāra skaitlis. Šī gada izstādes struktūru veido Lielais horizontālais un Mazie vertikālie centieni, ko simboliski atspoguļo vieglāk saprotamās horizontālās kustības un atkārtoti vertikālās. Līdzsvarojot kopīgo izstādes raksturu, tieši horizontālā un vertikālā saspēle ir būtisks autora rīks, ar kuru viņš komunicē ar skatītāju. Tāpat nemainīgi rokraksta pamatā Botāniķis (Roberts Koļcovs) saglabā līniju, ritmu un Dabas pētījumu kokteili, kas nedaudz aizdarīts ar krāsu notīm.
Blakus darbiem uz audekla, kas veido izstādes pamatu, telpā ir četras skulptūras, par kurām svarīgākais, kas jāsaka, ir materiāla izvēle. Tās ir metāla skulptūras, kas radītas metinot, tādejādi mainot vielas stāvokli no cietas uz plūstošu un atpakaļ uz cietu jau citā formā. Šī metamorfoze ir nozīmīga un svarīga darbu sastāvdaļa.
Izstādes atklāšana – 3. septembrī plkst.17.
Ilze Rudzīte (1972) dzimusi Jelgavā, no 2008. gada dzīvo un strādā Dānijā. 1999. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Zināšanas tekstilā māksliniece papildinājusi studijās Dānijā, VIA Universitātes koledžas Tekstila dizaina nodaļā (2012 – 2015). Personālizstāde Starp divām jūrām ir estētisks identitātes meklējums, kas iemiesots matērijā – šķiedru mākslas darbos. Izstādē eksponētie darbi reflektē par identitātes svārstībām un transformāciju, kas noris mentālajā apziņā, mainot atrašanos fiziskajā telpā – teritorijā.
Citzemē vietas apstākļa vārds "starp" ieguvis būtisku jēgu, nesot sevī gan burtisku, gan pārnestu nozīmi. Nav atbildams, cik ilgstošs ir periods "starp", identificējot sevi ar jauno teritoriju un nespējot atvadīties no atstātās.
Mākslinieces atrašanās starp divām kultūras vidēm veicinājusi jaunus identitātes meklējumus, nozīmīgu lomu ieņemot dabai. Mākslas darbi ir radušies dialogā ar dabu, tās struktūrām un abstraktiem rakstiem. Mākslinieces meklējumi saistīti ar vizuālās valodas formulēšanu, kas rodas meklējot atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem par piederību, nacionālo un kultūras identitāti, apstākļos, kas izaicina, ierobežo un pārbauda. Izprotot un akceptējot atšķirīgo, aptverama kļūst arī jaunās teritorijas kultūra un nacionālā mentalitāte. Šīs izpratnes mērvienības ir laiks, izturība, atvērtība, spēja pārtulkot un integrēt svešo. Transformācija ir vienīgā iespēja šajā garīgajā ceļojumā.
Izstādes atklāšana – 2. septembrī plkst. 17.