Latvijā atgriezīsies kultūrvēsturiski mākslas priekšmeti

februārī savas vizītes laikā Polijā oficiāli saņēma Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Atgūtie mākslas priekšmeti 1. martā, klātesot kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, tiks svinīgi nodoti Rīgas Svētā Pētera baznīcai un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam, kur vērtīgie priekšmeti glabāsies turpmāk. No Latvijas teritorijas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atgriešana ir prasījusi intensīvu Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas vēstniecības Polijā un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbu sešu gadu garumā. Pērn Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija vienojās ar Poznaņas Nacionālo muzeju par Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults likumīgu atdošanu Latvijas Republikai, kā arī panāca vienošanos par kādreiz Rīgas Svētā Pētera baznīcai piederējušā bronzas septiņzaru svečtura atgriešanu.Jelgavas 17. gadsimta kokgriezēja Tobiasa Heinca Svētās Trīsvienības baznīcai dāvinātā lasāmpults pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka līdz Jelgavas Kultūrvēsturiskajai izstādei 1886. gadā lasāmpults atradās Jelgavas Svētās Trīsvienības altāra korī. Nav zināms, kurā gadā lasāmpults izvesta no Latvijas. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17.gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā. Savukārt pēc Rīgas rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Svētā Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru svečturis līdz šim glabājās Vloclavekas katedrālē. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts informē, ka svečturis Svētā Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 kilometrus uz Ziemeļrietumiem no Varšavas. Svečturis ir unikāla 16. gadsimta mākslas mantojuma vērtība - Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņu tipiem -, un ir nozīmīga liecība par vēlās Renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni.