Māra Kažociņa ieņem savrupu vietu Latvijas mākslas kopainā. Gleznotāju vispirms saistīja realitātes metaforisks traktējums. Viņa konsekventi tiecās piešķirt īstenībai citu, dziļāku jēgu, atsakoties no didaktiska satura un sīkmanīgām detaļām. Par to liecina vēl studiju laikā radītā kompozīcija Spirāle (1961), kuras nosaukums kļuvis par šīs izstādes nosaukumu. Tas lieliski raksturo viņas visas daiļrades būtību un viengabalainību vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā.
Visam, kas saistījās ar glezniecību, amatu un prasmi, Māra Kažociņa pievērsās ļoti racionāli, tiecās izzināt, apgūt līdz pamatiem, meklējot savas mākslas sakņu un pasaules iespaidu savijumu iespējami harmoniskā līdzsvarā, ar apzinātu distancēšanos no padomju dzīves realitātes un tās reprezentācijas audeklos.
Arī gleznieciskās izteiksmes ziņā Māras Kažociņas darbi ir lakoniski, robusti, askētiski, ar lielu nosacītības un stilizācijas pakāpi. Šāds apcerīgs, uz iekšējo pasauli vērsts, eksistenciāls vēstījums valdzināja skatītājus padomju dubultās morāles apstākļos, kālab Māras Kažociņas darbi tika ievēroti jau tolaik un, izrādās, tas saglabājis aktualitāti arī 21. gadsimtā.
Tā ir pirmā Māras Kažociņas darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kurai atlasīti vairāk nekā 30 audekli no LNMM un Patrika Markēviča kolekcijām.