"Ekspozīcijas muzeji veido no savām kolekcijām. Resursi iegādāties jebkuru mākslas darbu ir ļoti ierobežoti, un faktiski viens gads – viena fotogrāfa darbi tiek apskatīti un izvērtēti, ko no viņa zelta fonda vajadzētu iegādāties muzejam," atlases principu skaidro ekspozīcijas kuratore Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja. "Vecākā fotogrāfija šajā izstādē ir no 1963. gada. Starp citu, izvēlētais periods ir saskaņots ar gleznu ekspozīciju muzeja otrajā stāvā, kur apskatāmi XX gs. otrās puses mākslinieku darbi," viņa saka. Ekspozīcijā gan neesot aptverti pat ne 10% no tā, kas pagājušā gadsimta beigās notika fotogrāfijas attīstībā un ko gribējies izstāstīt. Atgādinājumam – XX gs. 60. gadi Latvijas fotogrāfijas dzīvē bija entuziasma un pacēluma piesātināti. Veidojās plašs fotoklubu tīkls, kurus organizēja un vadīja fotogrāfi, kas vēlējās attīstīt foto kā autonomu mākslas formu. Fotogrāfiem bija iespēja pašiem sūtīt darbus uz starptautiskām žūrētām foto skatēm, veidot kontaktus ar citu zemju kolēģiem, apmainīties ar fotogrāfijām. Starptautisko izstāžu katalogos, čehu, poļu, austrumvācu, ungāru foto žurnālos tika iepazīti pasaules slavenāko fotogrāfu darbi. Latvijas fotogrāfija 60. gados sāka iekļauties starptautiskajā ideju, tēlu un stilistikas tendenču apritē.
Foto ekspozīcijā, kas tagad skatāma muzejā, ir ļoti dažādu žanru darbi. Autoru vārdi komentārus neprasa – Gunārs Binde, Māra Brašmane, Zenta Dzividzinska, Andrejs Grants, Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Valts Kleins, Sarmīte Kviesīte, Inta Ruka, Egons Spuris. Prieks, ka viņu starpā arī Uldis Briedis un Aivars Liepiņš, kuru vārdi saistīti ar laikrakstu Diena. Melnbaltās fotogrāfijas skatāmas četrās telpās, harmoniskā estētikā. "Visi fotogrāfi ir atšķirīgas personības, un viņu skatījums ir atšķirīgs, taču ne tik radikāli. Grūtāk būtu sakombinēt to laiku ar XXI gadsimtu. Tāpēc skaidri sastrukturējām – viena autora darbiem ir veltīta viena siena," stāsta E. Ansone. 60. gadu sociālā rakstura reportāžas vai gluži ikdienišķie skati kļuvuši par vērtīgu laikmeta liecību. Piemēram, Uldis Briedis fiksējis kadrus laukos, kad Latvijas Kurzemes krasts bija PSRS rietumu robeža un ikvienā pilsētā bija Ļeņina piemineklis. Aivara Liepiņa sērija Teiču purvs. Siksala izseko vecticībnieku kopienas dzīvei, bet sērija Bērnu pansionāts Nr.2. Baldone pievērš uzmanību bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Fotogrāfija eksponēšanā ir ļoti jutīga pret gaismu, tādēļ pēc gada šie foto tiks likti atkal glabātavā, lai dienasgaismā celtu citus.