Viņa darbos vienmēr bija kāda oriģināla ideja, vēlme atklāt un izpētīt mākslas darba procesualitāti, konceptuālismā bāzētu dokumentējošo pieeju apvienojot ar arte povera virzienā sakņotu interesi par vienkāršiem, dabiskiem materiāliem, bieži vien rosinot uz pārdomām par sabiedrības lomu indivīda ierobežošanā.I.Gailānam jau no Mākslas akadēmijas studiju gadiem ir bijusi interese par teātri, scenogrāfijas vēsturi un novitātēm, kas viņa daiļradē paliks ar vairāk nekā 30 teātra izrāžu mākslinieciskajiem noformējumiem un radītajiem kostīmiem Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas teātros. Indulis Gailāns bija viens no pirmajiem datormāksliniekiem, un šīs nozares aizsācējiem Latvijā, jo jau kopš 1994. gada viņš strādāja ar dažādām datorprogrammām, īpaši ar trīsdimensiju (3D) datorprogrammām, kas bija viena no viņa radošajām kaislībām. Līdz ar Induļa Gailāna darba gaitām Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā sākās jauns posms. Viņa unikālās zināšanas 3D datorgrafikā, kas tajā laikā bija novitāte mākslas nozarēs Latvijā, tika novērtētas, un toreizējais JRRMV direktors Edgars Vērpe un multimediju klases vadītājs Jānis Mitrēvics, radot skolā jaunu mācību jomu, iekļāva komandā kā pedagogu arī Induli Gailānu. Jāatzīmē, ka Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā vienmēr bijusi svarīga pēctecība, tāpēc kolektīvs tik ļoti priecājās, ka par pedagogu sāka strādāt mākslinieks, kurš bijis arī JRRMV audzēknis. Indulis Gailāns ar ļoti nopietnu pieeju, orientētu uz kvalitāti un profesionalitāti, skolā radīja stabilu teorētisku un materiālu bāzi šai mācību jomai, un tagad ar patiesu gandarījumu var redzēt viņa audzēkņu veikumu ne tikai Latvijā.Mācot audzēkņus 3D datorgrafikā, viņš nemitīgi papildināja savas zināšanas un labprāt ar tām dalījās, ja kāds to vēlējās. Varbūt atceroties savus skolas gadus, kad viņš ne reizi vien gribēja pretnostatīt savas idejas tradicionālajai mācību sistēmai, Indulis nekad nebija uzbāzīgs, viszinošs un pamācošs skolotājs, viņš bija kā labs, gudrs padomdevējs, un atlika tikai viņā ieklausīties.Zinošs, sirdsgudrs, taktisks, intelektuāli dziļš – suģestējošu domu cilvēks ar smalki izjustu humoru – tādu Induli Gailānu atcerēsies viņa draugi, kolēģi, audzēkņi.Tādi cilvēki ir retums un tāpēc tik ļoti vajadzīgi, un tik ļoti pietrūkst....
Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas kolēģu vārdā,
mākslas zinātniece, JRRMV mākslas vēstures skolotāja Baiba Guste.
Izvadīsim pēdējā gaitā 2012.gada 22.novembrī plkst. 13:00 Carnikavas kapos.
Dažas kolēģu un domubiedru domas:
"Induļa ietekme uz manu muzikālo domāšanu 90-tajos gados bija milzīga. Viņš bija "durvju atvērējs". Indulis vienmēr zināja tieši, kādu CD iedot paklausīties, kādu kaseti ierakstīt. Indulis bija arī "Rolstein On The Beach" (1997.g.) scenogrāfs. Šovasar satiku Induli Liepājas Mākslas vidusskolas konferencē. Viņš tur bija atvedis savus Rīgas audzēkņus. Indulis teica, ka esot pārcēlies uz Carnikavu. Tagad, izrādās, pārcēlies vēl tālāk." (Kaspars Rolšteins)
"Es atceros Induli kā klusu, bet savā radošā domā nepiekāpīgi iecentrētu mākslinieku, kura videoinstalācijas tajā tālajā 20. gs. 90. gadu sākumā bija garantija šīs vēl "nepieradinātās" mākslas formas jēgai un emocionālās iedarbības iespējām. Jau kā jauns, blonds un daudzsološs scenogrāfs leģendārajā 1984. gada izstādē „Daba. Vide. Cilvēks” viņš pievērsa uzmanību tolaik vēl neapgūtajam jēdzienam "akcija" ar savu viena aktiera teātri „Sēta”. Tiklīdz mākslinieku redzeslokā nonāca jaunu tehnisku iespēju aprises, Indulis konsekventi izvēlējās jauno tehnoloģiju izlūka ceļu. Mokoši lēni un rūpīgi, ar vēl primitīvu tehniku viņš veidoja pirmos 3D animācijas paraugus Latvijā. Lēnīgs un labsirdīgs, ļoti zinošs ne tikai savā jomā, bet mākslā un mūzikā vispār, viņš bezcerīgi un pašiznīcinoši tiecās uz to pilnību, kas nekad nav sasniedzama." (Laima Slava, mākslas zinātniece)
"Pavisam subjektīvās asociācijās Indulis Gailāns man saistās ar Maksa Friša romānu Saukšu sevi par Gantenbeinu (un otrādi), pēc tam, kad kādā no nedaudzajām sarunām viņš izstāstīja, cik ļoti tas viņu pusaudža gados iespaidojis. Viņā tiešām bija kaut kas no klusās, bet neparastās personības, kuru daudzi pazīst, bet tomēr tā arī nepazīst un kas dzīvo sev vien zināmo dzīvi.
Mākslinieks, kura domāšana saslēdzās ar laiku jeb laikmetu, bet kas vienlaikus palika savrupa. Viņu saistīja gan "robežu pārkāpšana" un postmodernas spēles, veidojot scenogrāfiju nu jau leģendārajai izrādei Rolstein on the Beach un digitālā laikmeta loģika. Gan arī – ledus kušanas faktūras, lidojošas skudras sapnis un egles mizā izgrauzti raksti, kas atgādina labirintu.
"Katram labirintam ir savas sienas, kuras cenšas vai necenšas pārvarēt labirintā klīstošais," tā pirms vairāk nekā divdesmit gadiem rakstīja viņš pats par savu darbu izstādē Kūlenis.
Daudzu Induļa Gailāna darbu tēma bija laiks – laiks, kas atkārtojas nebeidzamā vai beidzamā cikliskā atkārtojumā, un laiks, kas izzūd.
Savādi, cik simboliskas nozīmes tas viss iegūst, apzinoties, ka viņš ir aizgājis." (Ieva Astahovska, mākslas zinātniece)
"Induļa Gailāna aiziešana Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai ir smags trieciens. Mēdz teikt, ka neaizvietojamu cilvēku nav, tomēr Rozentālskolai Indulis Gailāns ir neaizstājams. Indulis bija ne tikai izcils mākslinieks un pedagogs, viņš bija cilvēks ar redzējumu, ar vīziju. Kad skolai bija jāizstrādā attīstības un investīciju stratēģija Eiropas projektu ietvaros, Indulis Gailāns, kā skolas direktora vietnieks informātikas jomā un digitālās kompozīcijas meistardarbnīcas vadītājs, izstrādāja JRRMV stratēģiju informācijas tehnoloģiju un laikmetīgās mākslas sadaļā. Indulim bija milzīga pieredze, ko viņš lika lietā skolā – gan mācot skolēnus, gan domājot par skolas attīstītību – šo darbu Indulis veica ar milzīgu entuziasmu, sev ierastajā klusajā manierē, neatlaidīgi un konsekventi. Savā ziņā Rozentālskola bija Induļa Gailāna lielākais un diemžēl arī pēdējais projekts. Lai arī Induļa vairs nav mūsu vidū, viņš turpinās dzīvot Rozentālskolā – viņa iesāktais darbs tiks pabeigts, viņa idejas ieviestas mācību procesā, un skola attīstīsies tā, kā Indulis to bija iecerējis." (Jānis Ziņģītis, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas direktors)
Nozīmīgākie Induļa Gailāna dzīves dati
Izglītība
1974 - 1980 Jaņa Rozentāla Mākslas Rīgas vidusskola
1980 - 1986 Latvijas Mākslas akadēmija, Gleznošanas nodaļa, teātra dekoratora specialitāte
Apbalvojumi:
1992 Francijas - Baltijas videomākslas festivāls (Rīga) Laikraksta Diena godalga.
1989 LPSR Valsts prēmija par darbu pie izrādes A. Čaka Mūžības skartie
1989 A. Spertāla prēmija scenogrāfijā
1985 IV Baltijas scenogrāfijas triennāle. (Rīga) Laikraksta Literatūra un māksla godalga.
Personālizstādes:
1997 Scenogrāfija izrādei-operai Rolstein on the Beach (autori H.Lediņš un K.Rolšteins)
1991 Saules ligzda, Galerija Bastejs, Rīga
Grupu izstādes
1998 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde, Mākslas muzejs Arsenāls; Rīga
1997 Balets, Rīgas Fondu biržas Lielā zāle; Rīga;
1996 LMA dizaingrafikas un vides mākslas pedagogu jaunrade, galerija Bastejs, Rīga;
1995 Piemineklis, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga; Ferma, izstāde-process, Raiņa Literatūras un mākslas muzejs, Rīga;
1993 Attēlu atmiņa, Baltijas fotomāksla šodien; Ķīle, Rostoka/Vācija; Rīga; fotoinstalācija Pārmaiņas;
Aujourd’hui les Baltes, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas mūsdienu mākslas izstāde, Parīze;
Audiovizuālais eksperimentālais festivāls (AVE), Ārnema/Holande; videoinstalācija Ledus herbārijs;
Festivāls Ostranenie; Desava/Vācija; videoinstalācija Saules ligzda;
2. Francijas-Baltijas videomākslas festivāls, Mākslas muzejs Arsenāls, Rīga; videoinstalācija Ledus obstrukcija;
1. Francijas-Baltijas videomākslas festivāls, Rīga; videoinstalācija Saules ligzda;
1990 Latvija - XX gadsimta kūlenis. 1940. - 1990. gads, Izstāžu zāle Latvija, Rīga; objekts Aka (kopā ar A.Rūtentāla kustību teātri);
1987 Republikas jauno mākslinieku 18. darbu izstāde, Izstāžu zāle Latvija, Rīga; Prāgas kvadrināle, Čehoslovākija; studentu ekspozīcija;
1984 Izstāde Daba. Vide. Cilvēks, Rīga; Akcija Sēta.
Filmas:
2004 spēlfilma Ūdensbumba resnajam runcim (datorefektu mākslinieks), rež. V. Brasla;
1992 videofilma Tabula Rasa (mākslinieks inscenētājs), rež. A. Rūtentāls;
1987 Latvijas televīzija, dokumentālā filma Rainis 2. un 3. sērija (mākslinieks inscenētājs), rež. R Rikards;
1986 Centrālā Televīzija (PSRS) mākslas filma Viņš, viņa un bērni (mākslinieks inscenētājs), rež. O. Dunkers, O. Rozenbergs.
Videoprojekcijas:
2010 Latvijas Nacionālā Opera. Balets. P.Čaikovskis Apburtā princese, rež. A.Leimanis, scenogrāfe I.Gauja;
2008 Latvijas Nacionālā Opera. Balets. B.Asafjevs Bahčisarajas strūklaka, rež. A.Leimanis, scenogrāfe I.Gauja;