Izstāde organizēta sadarbībā ar Sanktpēterburgas Ermitāžu un Maskavas Tretjakova galeriju – abos Krievijas muzejos ekspozīcija būs skatāma 2018. gadā. Izstāde ļauj izpētīt Kabakovu pāra lomu konceptuālās mākslas vēsturē. Mākslinieki ir guvuši atzinību ar savām vērienīgajām, poētiski skaudrajām, traģikomiskajām instalācijām, kurās, izmantojot ikdienas objektus, atsaucas uz PSRS vizuālo kultūru un krievu literatūras mantojumu.
Savos darbos, kuros drūmā padomju ikdienas, komunālā dzīvokļa realitāte saplūst ar fantāzijām par bēgšanu, visbiežāk – aizlidošanu, uz labāku pasauli – kosmosu, paradīzi –, Iļja un Emīlija Kabakovi runā par utopijām, sapņiem un bailēm. Viņi spēlējas ar tēliem un socreālisma klišejām. Ekspozīciju veido vairāk nekā simt darbu, kuri tapuši piecdesmit gados: gleznas, zīmējumi, albumi, modeļi, objekti un instalācijas.
Iļja Kabakovs ir viens no Maskavas konceptuālisma pamatlicējiem. No 1955. līdz 1987. gadam viņš pelnīja iztiku, strādājot par bērnu grāmatu ilustratoru, un savus mākslas darbus tajā laikā izrādīja tikai šaurā draugu lokā. Jau 30 gadu Iļja Kabakovs dzīvo Rietumos. Kopš 80. gadu beigām viņš strādā tandēmā ar savu dzīvesbiedri Emīliju, pašlaik pāris mīt Longailendā Ņujorkā.
Šī ir viena no divām pašlaik Tate Modern skatāmajām ekspozīcijām, kuras ir veltītas 1917. gada Krievijas revolūcijas simtgadei. Otra izstāde ir Sarkanā zvaigzne virs Krievijas. Revolūcija vizuālajā kultūrā 1905–1955. Tā būs aplūkojama līdz 2018. gada 18. februārim. Izstādes pamatu veido britu grafikas dizainera, mākslinieka un vēsturnieka Deivida Kinga (1943–2016) kolekcija, kuru pērn iegādājusies Teita galerija. Kolekcijas darbi izstāsta Krievijas un PSRS vizuālo vēsturi un parāda, kā XX gadsimta pirmās puses politiskie notikumi ietekmēja sociālo transformāciju sabiedrībā, kas savukārt iedvesmoja novācijas mākslā un dizainā.
Deivida Kinga kolekcijā ir 250 000 artefaktu, no kuriem izstādei atlasīti 250 darbu (plakāti, fotogrāfijas, grāmatas, periodikas izdevumi u. c.). Pārstāvēto autoru vidū ir Els Lisickis, Aleksandrs Rodčenko, Ņina Vatoļina, Gustavs Klucis, Ādolfs Strahovs, Valentīna Kulagina, Boriss Kustodijevs, Aleksandrs Deineka un daudzi citi. Izstāde aptver periodu, kad avangarda mākslinieku darbi kļuva pieejami miljoniem cilvēku – tie bija plakāti, žurnāli, pastkartes, fotogrāmatas, transparenti publiskā vidē utt. Mākslinieku radītie tēli strauji izplatījās visā PSRS teritorijā – šī vizuālā valoda ilgu laiku dominēja cilvēku ikdienas dzīvē. Izstāde pievēršas arī to cilvēku piemiņai, kuri zaudēja dzīvību Staļina represijās.
Informācija par izstādēm: www.tate.org.uk