Pašu rokām iztīrījuši vienu no angāriem bijušās tekstilrūpnīcas Boļševička teritorijā (Ganību dambī 30 Rīgā), septiņi jaunie mākslinieki – Kristīne Upīte, Jānis Šneiders, Agate Bernāne, Paula Zvane, Liene Rumpe, Līva Blumfelde un Agnese Piziča – paši tajā arī iekārtojuši savu darbu izstādi Neviens to nelūdza, kas apskatāma līdz 8. septembrim (darba dienās, izņemot pirmdienu, plkst. 17–20, sestdienās un svētdienās plkst. 14–20).
Katram no viņiem jau ir kāda izstāžu pieredze, taču šī ekspozīcija ir oriģināla ar to, ka netiek rīkota galerijā, ar kuratoru iesaisti, bet pilnībā balstās mākslinieku pašu iniciatīvā. "Parasti mākslinieks tikai taisa darbus, bet šoreiz esam atbildīgi arī par šīs vietas sakopšanu, pasākumu plānošanu, publikas piesaisti, visu pārējo. Tāds bezpeļņas projekts pieredzes vārdā," saka Paula Zvane. Pārējie piebalso, ka pieredze ir vērtīga, lai gan viegli nav un procesā rodas cieņa pret citu cilvēku darbu, kuri parasti iesaistīti izstāžu rīkošanā. Izstāde jauniešiem, kuri visi studē Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Gleznošanas nodaļā, taču dažādos kursos, būšot kā pārbaudījums – vai spējam sastrādāties un sadarboties? "Arī kā pašapziņas celšanas pasākums, jo tā tu apzinies savus spēkus un to, ka nav tik traki – ja grib, tad var," piebilst Agnese Piziča.
Katrs savā mākslā ir gana atšķirīgs, tāpēc šķitis nepareizi mākslīgi meklēt vienojošu tēmu izstādei, kurā skatāmi ļoti dažādi darbi – gleznas, video, instalācijas, objekti, kolāžas, fotogrāfijas u. c. Priekšplānā izvirzīta tieši mākslinieku kopēja vilkme darboties pašiem, nevis gaidīt, kad "kāds kaut ko palūgs". Jaunieši gan atzīst, ka topošie gleznotāji nereti mēdz tā gaidīt, kamēr citu LMA nodaļu studenti rīkojas enerģiskāk. "Mums māksla varbūt nav tik aktīva, uz provokāciju vai iešanu sabiedrībā vērsta kā, piemēram, vizuālajā komunikācijā, līdz ar to mums ir grūtāk pievērst sev uzmanību un tas arī nešķiet nepieciešams – brīdī, kad esi uztaisījis darbu, liekas, ka esi visu jau izdarījis. Ja kādam vajag, tad ņemiet, un gan atnāks kāds galerists!" saka Liene Rumpe. Neviens to nelūdza komanda gan labi saprot – uz to paļauties nevar. Tiesa, pietrūkstot arī ieskata, kā māksliniekam praktiski organizēt savu darbu, piemēram, pašam sarīkot izstādi un kas tad jāzina par nodokļiem, dokumentiem utt., norāda Agate Bernāne. Bet Agnese Piziča teic: "Praktiskā puse beigu beigās ir tā sarežģītākā – īpaši ar to, ka tiek kultivēts priekšstats par nepraktiskajiem māksliniekiem. Bet, lūk, mēs esam visu izdarījuši ar savām mākslinieku rokām. Ap mākslu ir daudz stereotipu, kas mūs pašus ierobežo. Mēģinām no tiem izlauzties."
Vakar, 29. augustā, notika sarunu vakars ar KIM? programmas direktoru Kasparu Groševu, bet izstādes noslēguma pasākumā – pikniks un kopīga mākslas darba radīšana.
Muskulists
Zane
Seksists