Atvainojiet, sāksim ar Igauniju. Pēc neatkarības atjaunošanas Igaunija spēra vienu soli ātrāk par Latviju. Proti, kad universitātes atguva pilnīgi savus īpašumus, sekoja otrs solis: visām universitātēm, kas tika uzceltas padomju laikā, arī tika piešķirtas īpašuma tiesības.
Latvijā tas tā nenotika. Piemēram, LLU vēl joprojām nepieder tā zeme, uz kuras stāv tās skaistā ēka. Vēl vairāk, LLU nepieder pati ēka! Tā ir tikai tās pārvaldībā. Tas nozīmē ka atšķirībā no Igaunijas LLU nevar dabūt līdzfinansējumu Eiropas fondiem, jo nevar aizņemties naudu šim līdzfinansējumam. Tieši tāpēc, ka nevar ieķīlāt zemi vai ēku, jo tās tai nepieder.
Valdekas muižā LLU ievācās labi sen, uzlika pat ēkai jaunu jumtu. Bet nevar to dabūt savā īpašumā, jo uz privatizāciju pieteikusies kāda privātpersona. Tur gribēja pārcelties LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, bet tagad tai jāgaida, kamēr beidzas strīds tiesā starp LLU un attiecīgo privātpersonu. Tiesas pie mums ilgst gadiem ilgi, un pa to laiku ēka jau paspēs sabrukt…
2002. gadā paši igauņi atzina, ka LLU veterinārijas fakultāte bija tālu priekšā viņiem – un vienu brīdi domāja, vai labāk nebūtu vienkārši sūtīt savus studentus mācīties Jelgavā. Bet, tā kā viņiem jau sen ir nokārtotas visas nekustāmā īpašumu lietas mācību iestādēm par labu, proti, sabiedrības interesēs, tad ātri vien varēja dabūt gan ES naudu, gan aizdevumu no bankām līdzfinansējumam. Tagad viņi dabūjuši visu to aprīkojumu, kas ir Jelgavai… vai pienāks tā diena, kad latvietis atkal brauks mācīties uz Tērbatu kā senos laikos?
Nesaprotu – kā var Saeima „muļļāt” Augstākās izglītības likumu ASTOŅUS GADUS un tā arī to nepieņemt? Vai jaunā Saeima varēs strupceļu pārvarēt un pieņemt likumus, kas nāk par labu valstij un visai sabiedrībai, nevis tikai dažiem indivīdiem, kam ir „politiskā aizmugure”? Vai spējam mācīties no Igaunijas tāpat, kā Igaunija spēja mācīties no Somijas? Zināms, ka Somija ieņem pirmo vietu pasaulē izglītības joma! Tā arī tā mazā zeme, kas izgudroja „Nokia”! Izglītībā un zinātnē ir arī mūsu nākotne!